Tiesvedības izbeigšanas pamats

282. pants. Tiesvedības izbeigšanas pamats

Tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja: 1) lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā; 2) pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt pieteikumu; 3) spēkā stājies tiesas spriedums, kas taisīts lietā starp tiem pašiem administratīvā procesa dalībniekiem par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata; 4) pieteicējs atteicies no pieteikuma; 5) apstrīdētā tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu pēc tās fiziskās personas nāves, kura lietā ir pieteicējs vai arī pēc būtības apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu, bet gada laikā no pieteicēja nāves dienas neviens tiesību pārņēmējs nav izrādījis interesi turpināt attiecīgā pieteikuma uzturēšanu; 6) beigusi pastāvēt juridiskā persona, kura lietā ir pieteicējs, un nav tās tiesību pārņēmēja; 7) tiesiskais strīds, kas bija par pamatu pieteikuma iesniegšanai tiesā, izbeidzies, piemēram, noslēdzot administratīvo līgumu, iestādei atceļot pārsūdzēto administratīvo aktu vai atzīstot pārsūdzēto administratīvo aktu par prettiesisku, spēkā neesošu vai spēku zaudējušu; 8) nokavēts procesuālais termiņš pieteikuma iesniegšanai un tiesa to nav atjaunojusi; 9) pieteikums iesniegts vairāk nekā trīs gadus pēc administratīvā akta spēkā stāšanās dienas vai trīs gadus pēc dienas, kad pieteicējam kļuvis zināms vai vajadzēja uzzināt par iestādes konkrēto faktisko rīcību. Šajā punktā minētie termiņi nav atjaunojami; 10) (izslēgts ar 11.11.2021. likumu).

• 283. pantsLēmums par tiesvedības izbeigšanu
• 284. pantsTiesvedības izbeigšanas sekas