Kredītiestāžu likums

(1) Latvijas Banka, pamatojoties uz šā likuma 101.3 panta pirmajā un trešajā daļā minētās pārbaudes rezultātiem, pieprasa, lai kredītiestāde ievēro šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punkta prasību (nolūkā segt riskus, kas kredītiestādei rodas tās darbības dēļ, tostarp tos riskus, kuri atspoguļo konkrētu ekonomikas un tirgus norišu ietekmi uz kredītiestādes riska profilu) vismaz šādos gadījumos: 1) kredītiestāde ir pakļauta riskiem vai risku elementiem, kuri, ievērojot šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumus, nav segti vai nav pietiekami segti saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā daļā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regulas (ES) 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk — ES regula 2017/2402) otrajā nodaļā noteiktajām prasībām; 2) kredītiestāde nav ievērojusi šā likuma 34.1, 34.2 vai 36.2 panta prasības vai ES regulas Nr. 575/2013 393. panta prasības, un ir pamats uzskatīt, ka citu uzraudzības pasākumu piemērošana vien nebūs pietiekama, lai nodrošinātu minēto prasību izpildi tādā laika periodā, ko Latvijas Banka atzīst par piemērotu; 3) kredītiestādes veiktās tirdzniecības portfeļa pozīciju vērtības korekcijas nav uzskatāmas par pietiekamām, lai kredītiestāde spētu pārdot šīs pozīcijas īsā laikā vai ierobežot ar šīm pozīcijām saistītos riskus bez būtiskiem zaudējumiem funkcionējoša tirgus apstākļos; 4) pašu kapitāla prasības nav pietiekamas tādēļ, ka kredītiestāde, kas saņēmusi atļauju izmantot iekšējās pieejas riska svērto vērtību vai pašu kapitāla prasību aprēķinam, vairs neatbilst šādas atļaujas saņemšanas nosacījumiem; 5) kredītiestāde atkārtoti nespēj izveidot vai nodrošināt pietiekamu pirmā līmeņa pamata kapitāla līmeni, lai segtu saskaņā ar šā likuma 101.17 panta trešās daļas noteikumiem kredītiestādei paziņoto ieteicamo kapitāla rezerves prasību; 6) citās kredītiestādes darbībai specifiskās situācijās, kas, pēc Latvijas Bankas ieskatiem, rada būtiskas uzraudzības bažas. (2) Riski vai risku elementi nav segti vai nav pietiekami segti saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktajām prasībām, ja kredītiestādes darbībai piemītošo vai varbūtējo risku segšanai nepieciešamais kapitāls, kā arī šā kapitāla elementi un struktūra, ko Latvijas Banka, ņemot vērā tās veikto pārbaudi par kredītiestādes saskaņā ar šā likuma 36.2 panta pirmās daļas prasībām veikto novērtējumu, uzskata par pietiekamu, pārsniedz minētās ES regulu prasības. (3) Šā panta otrās daļas izpratnē kapitāls ir uzskatāms par pietiekamu, ja tas sedz visus tādus riskus vai risku elementus, kuri ir identificēti kā būtiski saskaņā ar šā panta ceturto daļu veiktā novērtējuma rezultātā un kuri nav segti vai nav pietiekami segti saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktajām prasībām. Procentu likmju risks netirdzniecības portfelī var tikt uzskatīts par būtisku vismaz šā likuma 101.3 panta sestajā daļā minētajos gadījumos, izņemot gadījumu, kad Latvijas Banka, veicot šā likuma 101.3 panta pirmajā un trešajā daļā minēto pārbaudi un novērtējumu, secina, ka kredītiestāde piemēroti pārvalda procentu likmju risku netirdzniecības portfelī un nav pārmērīgi pakļauta procentu likmju riskam netirdzniecības portfelī. (4) Latvijas Banka, ņemot vērā kredītiestādes riska profilu, novērtē tās pakļautību riskiem, tostarp novērtē: 1) kredītiestādes darbībai specifiskus riskus vai šādu risku elementus, kuri ir izslēgti vai uz kuriem nav skaidri attiecinātas ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktās prasības; 2) kredītiestādes darbībai specifiskus riskus vai šādu risku elementus, kas varētu būt pārāk zemu novērtēti, lai gan ir ievērotas ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktās prasības. Tie riski vai risku elementi, uz kuriem attiecas šajā likumā, Latvijas Bankas noteikumos vai ES regulā Nr. 575/2013 noteiktie pārejas perioda nosacījumi vai tiesības turpināt piemērot iepriekš spēkā bijušos nosacījumus, netiek uzskatīti par riskiem vai šādu risku elementiem, kas varētu būt pārāk zemu novērtēti, lai gan ir ievērotas ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktās prasības. (5) Ja Latvijas Banka pieprasa, lai kredītiestāde nodrošina papildu pašu kapitālu, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks, kas nav pietiekami segti saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā noteikto prasību, tad tā papildu pašu kapitāla līmeni, kas pieprasīts šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajā gadījumā, nosaka kā starpību starp kapitālu, ko tā saskaņā ar šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas prasībām uzskata par pietiekamu, un ES regulas Nr. 575/2013 trešajā un ceturtajā daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktajām prasībām. (6) Ja Latvijas Banka pieprasa, lai kredītiestāde nodrošina papildu pašu kapitālu, kas attiecas uz pārmērīgas sviras risku, kas nav pietiekami segts saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā noteikto prasību, tad tā papildu pašu kapitāla līmeni, kas pieprasīts šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajā gadījumā, nosaka kā starpību starp kapitālu, ko tā saskaņā ar šā panta otrās, trešās daļas, izņemot otro teikumu, un ceturtās daļas prasībām uzskata par pietiekamu, un ES regulas Nr. 575/2013 trešajā un septītajā daļā noteiktajām prasībām. (7) Kredītiestāde papildu pašu kapitāla prasību, ko Latvijas Banka pieprasa nodrošināt saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu un kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks, nodrošina ar pašu kapitālu, kas atbilst šādām prasībām (ja Latvijas Banka saskaņā ar šā panta devīto daļu nav noteikusi citādi): 1) vismaz trīs ceturtdaļas no papildu pašu kapitāla prasības izpilda ar pirmā līmeņa kapitālu; 2) vismaz trīs ceturtdaļas no šīs panta daļas 1. punktā minētā pirmā līmeņa kapitāla veido pirmā līmeņa pamata kapitāls. (8) Kredītiestāde papildu pašu kapitāla prasību, ko Latvijas Banka pieprasa nodrošināt saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu un kas attiecas uz pārmērīgas sviras risku, nodrošina ar pirmā līmeņa kapitālu (ja Latvijas Banka saskaņā ar šā panta devīto daļu nav noteikusi citādi). (9) Latvijas Banka, ja nepieciešams, kā arī ņemot vērā kredītiestādes specifiskos apstākļus, ir tiesīga pieprasīt, lai kredītiestāde nodrošina papildu pašu kapitāla prasību ar augstāku pirmā līmeņa pamata kapitāla vai pirmā līmeņa kapitāla daļu, nekā noteikts attiecīgi šā panta septītajā vai astotajā daļā. (10) Pašu kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai nodrošinātu atbilstoši šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktam Latvijas Bankas pieprasīto papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks, nedrīkst izmantot, lai izpildītu: 1) ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā noteiktās pašu kapitāla prasības; 2) šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību; 3) šā likuma 101.17 panta trešajā daļā minēto ieteicamo kapitāla rezerves prasību, ja tā attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks. (11) Pašu kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai nodrošinātu Latvijas Bankas saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu pieprasīto papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz pārmērīgas sviras risku, kas nav pietiekami segts saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā noteikto prasību, nedrīkst izmantot, lai izpildītu: 1) ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā noteikto pašu kapitāla prasību; 2) ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā noteikto sviras rādītāja rezerves prasību; 3) šā likuma 101.17 panta trešajā daļā minēto ieteicamo kapitāla rezerves prasību, ja tā attiecas uz pārmērīgas sviras risku. (12) Latvijas Banka rakstveidā paziņo kredītiestādei tās pieņemto lēmumu par papildu pašu kapitāla prasības noteikšanu saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu, to attiecīgi pamatojot. Latvijas Banka sagatavo pamatojumu, kas sniedz skaidru priekšstatu par novērtējumu, ko tā veikusi saskaņā ar šo pantu. Šā panta pirmās daļas 5. punktā minētajā gadījumā Latvijas Banka savā pamatojumā ietver īpašu skaidrojumu par iemesliem, kuru dēļ ieteicamā kapitāla rezerves prasības noteikšana vairs nav uzskatāma par piemērotu. (13) Kredītiestādei, kurai kļūst saistoša ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktā noteiktā riska darījumu vērtības minimālā robežvērtība, piemēro šādus noteikumus: 1) papildu pašu kapitāla nominālā summa, ko Latvijas Banka pieprasa nodrošināt saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu un kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks, nepalielinās, ja kredītiestādei kļūst saistoša riska darījumu vērtības minimālā robežvērtība; 2) Latvijas Banka nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamā uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesa beigu datumā pārskata papildu pašu kapitālu, ko tā pieprasījusi kredītiestādei nodrošināt saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu, un atceļ iepriekš noteikto attiecībā uz to papildu pašu kapitālu, kas atkārtoti segtu riskus, kurus jau pilnībā sedz tas, ka kredītiestādei ir saistoša riska darījumu vērtības minimālā robežvērtība; 3) tiklīdz Latvijas Banka ir pabeigusi šīs daļas 2. punktā minēto uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu, šīs daļas 1. punktu vairs nepiemēro. (14) Piemērojot šā panta noteikumus un šā likuma IV nodaļas noteikumus par globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vai citas sistēmiski nozīmīgas iestādes identificēšanu, globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves, citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves, sistēmiskā riska kapitāla rezerves un kopējo kapitāla rezervju prasības noteikšanu, tiek uzskatīts, ka kredītiestādei ir saistoša riska darījumu vērtības minimālā robežvērtība, ja kredītiestādes kopējā riska darījumu vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punkta pirmo daļu, pārsniedz tās kopējo riska darījumu vērtību, kurai nav piemērota riska darījumu vērtības minimālā robežvērtība un kura aprēķināta saskaņā ar minētās regulas 92. panta 4. punktu. (15) Piemērojot šā panta otro, trešo un ceturto daļu, laikā, kad kredītiestādei ir saistoša riska darījumu vērtības minimālā robežvērtība, Latvijas Banka nepieprasa kredītiestādei nodrošināt papildu pašu kapitāla prasību, kas atkārtoti uzskaitītu riskus, kurus pilnībā sedz ar riska darījumu vērtības minimālo robežvērtību noteiktais kapitāls.

• 101.¹⁵ pants
• 101.¹⁷ pants
• 101.¹⁴ pants
• 101.² pants
• 101.¹³ pants