Kredītiestāžu likums

1) kredītiestādes darbībai piemītošos un varbūtējos riskus; 2) (izslēgts ar 29.04.2021. likumu); 3) riskus, kas konstatēti stresa testēšanas procesā, ņemot vērā veikto operāciju (darījumu) apjomu, dažādību un sarežģītību; 4) riskus, kas konstatēti digitālās darbības noturības testēšanā saskaņā ar Regulas Nr. 2022/2554 IV nodaļu. 1) kredītiestāde nav globāla sistēmiski nozīmīga iestāde, ārvalsts globāla sistēmiski nozīmīga iestāde vai globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vienība ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 136. apakšpunkta izpratnē; 2) kredītiestāde nav identificēta kā cita sistēmiski nozīmīga iestāde saskaņā ar šā likuma 35.9 pantu; 3) kredītiestāde ietilpst tādā grupā, kurā mātes sabiedrība un lielākā daļa meitas sabiedrību ir kredītiestādes un kurām ir pienākums sagatavot konsolidētos finanšu pārskatus; 4) šīs daļas 3. punktā minētās meitas sabiedrības atbilst visiem šādiem kritērijiem: a) tās vai lielākā daļa no tām tiek uzskatītas par savstarpējām sabiedrībām, kooperatīvām sabiedrībām vai krājsabiedrībām saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 27. panta 1. punkta "a" apakšpunktu un tām saskaņā ar dalībvalsts vai ārvalsts tiesību aktiem ir piemērojamas maksimālās robežvērtības vai ierobežojumi attiecībā uz sadalāmās peļņas maksimālo līmeni, b) to aktīvu kopsumma individuāli vai subkonsolidēti nepārsniedz 30 miljardus euro. 1) kredītiestādes pārvaldību, korporatīvo kultūru un vērtības, valdes un padomes locekļu spēju pildīt savus pienākumus; 2) kredītiestādes komercdarbības modeli; 3) kredītiestādes pakļautību likviditātes riskam, likviditātes riska pārvaldīšanu, ieskaitot alternatīvo scenāriju analīzi, likviditātes riska mazināšanas pasākumu pārvaldīšanu, īpaši likviditātes rezervju apmēru, sastāvu un tajās iekļauto aktīvu kvalitāti, spēkā esošos rīcības plānus ārkārtas situācijām; 4) (izslēgts ar 29.04.2021. likumu); 5) ja kredītiestāde saņēmusi atļauju izmantot iekšējo modeli kredītriska kapitāla prasības aprēķinam, — saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 prasībām veikto stresa testu rezultātus; 6) ja kredītiestāde saņēmusi atļauju izmantot iekšējo modeli tirgus risku kapitāla prasību aprēķinam, — saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 prasībām veikto stresa testu rezultātus; 7) kredītiestādes pakļautību koncentrācijas riskam un tā pārvaldīšanu, ieskaitot atbilstību ES regulas Nr. 575/2013 prasībām attiecībā uz lielo riska darījumu ierobežojumiem; 8) kredītiestādes riska darījumu ģeogrāfisko izvietojumu; 9) diversifikācijas efektu ietekmi un to iekļaušanu risku mērīšanas sistēmā; 10) iespēju, ka kredītiestādei var rasties būtiski zaudējumi netirdzniecības portfeļa riska darījumu procentu likmju riska dēļ, un apsvērumus par iespējamiem šādu zaudējumu rašanās apstākļiem; 11) kredītiestādes pakļautību pārmērīgas sviras riskam; 12) citus kredītiestādei būtiskus riskus; 13) kredītiestādes ieviestās kārtības un procedūras stabilitāti, piemērotību un piemērošanu atlikušā riska pārvaldīšanai ES regulas Nr. 575/2013 izpratnē, kas saistīts ar atzītu kredītriska mazināšanas metožu izmantošanu; 14) apmēru, kādā kredītiestādes pašu kapitāls ir pietiekams attiecībā pret vērtspapīrotiem aktīviem, ņemot vērā darījuma ekonomisko būtību, tostarp panākto riska pārneses pakāpi; 15) kredītiestādes ieviestās atbilstīgās politikas un operatīvo darbību apmēru saistībā ar skaitliski izsakāmiem mērķrādītājiem un starpposma mērķrādītājiem, kuri noteikti saskaņā ar šā likuma 34.2 panta 2.1 daļas prasībām izveidotajiem prudenciālajiem pārejas plāniem. 1) nodrošina papildu pašu kapitālu, kas pārsniedz ES regulā Nr. 575/2013 noteiktās prasības, saskaņā ar šā likuma 101.16 panta noteikumiem; 2) pilnveido savu stratēģiju, procedūras un pasākumus, kas veicami šā likuma 34.1, 34.2 vai 36.2 panta prasību izpildei; 3) izstrādā un iesniedz Latvijas Bankai plānu šā likuma, citu normatīvo aktu, tieši piemērojamo Eiropas Savienības normatīvo aktu un Latvijas Bankas izdoto noteikumu prasību ievērošanas atjaunošanai, nosakot plānā iekļauto pasākumu izpildes termiņus, kā arī pilnveido tās iesniegto plānu attiecībā uz tajā noteiktajām darbības jomām un pasākumu izpildes termiņiem; 4) pašu kapitāla aprēķina vajadzībām piemēro speciālu uzkrājumu vai aktīvu atzīšanas un vērtēšanas politiku; 5) sašaurina vai ierobežo komercdarbību vai operāciju (darījumu) apjomu, tostarp noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu, atsakās no darbības jomām, kas pārmērīgi apdraud tās stabilitāti; 6) samazina tās darbībai (tostarp darbībām, kas nodotas ārpakalpojumu sniedzējiem), produktiem vai sistēmām piemītošos riskus; 7) nosaka tādu ierobežojumu amatpersonu un darbinieku atalgojuma mainīgajai daļai, kurš izteikts procentos no tīrajiem ieņēmumiem un ļauj kredītiestādei uzturēt stabilu kapitāla bāzi; 8) novirza peļņu pēc nodokļu nomaksas pašu kapitāla stiprināšanai; 9) samazina vai neveic peļņas sadali vai procentu maksājumus akcionāriem, pirmā līmeņa papildu kapitālā iekļauto instrumentu turētājiem, ja tas nerada saistību neizpildi; 10) sniedz papildu pārskatus vai biežāk sniedz pārskatus, tai skaitā pārskatus par kredītiestādes pašu kapitālu, likviditāti un sviras rādītāju, ja attiecīgā prasība ir lietderīga un samērīga ar pārskatos iekļaujamās informācijas pieprasīšanas mērķi, kā arī ja pieprasītā informācija nav dublējoša. Jebkāda papildu informācija, ko var pieprasīt no kredītiestādes par uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu, uzraudzības procesa kārtību, Latvijas Bankas veikto stresa testēšanu, regulārajām pārbaudēm attiecībā uz atļaujām izmantot iekšējās pieejas un par kredītiestādei piemērojamiem ierobežojumiem saskaņā ar šā likuma 113. panta pirmo daļu, ir uzskatāma par dublējošu, ja tāda pati vai pēc būtības tāda pati informācija jau ir sniegta Latvijas Bankai citādā veidā vai ja tā tādu var sagatavot pati. Latvijas Banka nav tiesīga pieprasīt no kredītiestādes papildu informāciju, ja tā attiecīgu informāciju iepriekš ir saņēmusi atšķirīgā formātā vai detalizācijas pakāpē un ja minētais atšķirīgais formāts vai detalizācijas pakāpe Latvijas Bankai neliedz sagatavot tikpat kvalitatīvu un ticamu informāciju kā tā, kas būtu sagatavota, izmantojot pieprasīto papildu informāciju, kura tiktu sniegta citādā veidā; 11) pilnveido tos pašu kapitāla ekonomiskās vērtības aprēķinā iekļautos modelēšanas un parametru pieņēmumus, kas atšķiras no tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktiem modelēšanas un parametru pieņēmumiem procentu likmju riska pārvaldīšanai netirdzniecības portfelī; 12) pilnveido savu stratēģiju, pārvaldības sistēmu un risku pārvaldīšanas organizāciju, lai mazinātu tās darbībai piemītošos riskus, kas rodas īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā vides, sociālo un pārvaldības faktoru ietekmes rezultātā, tostarp tādus riskus, kuri rodas pielāgošanās procesā un pārejas tendenču ietekmē, ņemot vērā atbilstošos Eiropas Savienībā, dalībvalstī vai ārvalstī noteiktos likumdošanas vai regulatīvos mērķus. Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai šo risku mazināšanas nolūkos kredītiestāde pilnveido atbilstoši šā likuma 34.2 panta 2.1 daļas prasībām izveidotajā prudenciālajā pārejas plānā noteikto mērķu un rādītāju sasniegšanu un darbību veikšanu; 13) veic stresa testēšanu vai scenāriju analīzi, lai novērtētu riskus, kas rodas no kriptoaktīvu riska darījumiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas. 1) pieprasīt no kredītiestādēm papildu pārskatus par likviditātes pozīcijām vai noteikt, ka pārskati sniedzami biežāk, nekā noteikts ES regulas Nr. 575/2013 sestajā daļā vai citos normatīvajos aktos; 2) noteikt kredītiestādēm citas īpašas likviditātes prasības, tostarp arī ierobežojumus aktīvu un saistību termiņstruktūras nesabalansētībai. 1) kredītiestāde pārvalda, tai skaitā identificē, novērtē, analizē un uzrauga procentu likmju risku netirdzniecības portfelī; 2) kredītiestāde novērtē un pārrauga kredītriska starpības risku netirdzniecības portfelī; 3) aprēķināms kredītiestādes pašu kapitāla ekonomiskās vērtības samazinājums pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu dēļ kādā no sešiem uzraudzības stresa scenārijiem, ko piemēro procentu likmēm saskaņā ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem; 4) nosaka, ka kredītiestādes īstenotās iekšējās sistēmas procentu likmju riska novērtēšanai netirdzniecības portfelī nav apmierinošas saskaņā ar šā likuma 49.2 panta prasībām; 5) aprēķināms kredītiestādes neto procentu ienākumu ievērojams samazinājums pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu dēļ kādā no diviem uzraudzības stresa scenārijiem, ko piemēro procentu likmēm saskaņā ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem.

• 101.² pants
• 101.⁴ pants
• 101.¹⁷ pants
• 101.⁵ pants
• 101.¹⁶ pants