Civillikums. Ievads

Civillikuma Ievads ir tā sākuma daļa, kas nosaka pamatprincipus, pēc kuriem jāsaprot un jāpiemēro viss pārējais likums. Tas neregulē konkrētas dzīves situācijas, bet gan izskaidro, kā vispār strādāt ar tiesībām un pienākumiem — piemēram, ka tie jāizmanto godprātīgi, ievērojot labas ticības principu. Ievads paskaidro, kā likumu piemērot dažādiem gadījumiem, kā rīkoties, ja kāda situācija radusies pirms likuma maiņas, un kā tiesnesim vai citai personai jāinterpretē likuma teksts — vispirms pēc tā tiešās jēgas, bet vajadzības gadījumā ņemot vērā arī likuma jēgu un mērķi kopumā. Tas arī paskaidro, ka ieražas jeb ilgstoša prakse nevar mainīt likumu, izņemot gadījumus, kad pats likums to atļauj. Tāpat Ievads nosaka, ka gadījumos, kad jāspriež pēc taisnīguma vai svarīgiem apstākļiem, jāvadās pēc vispārīgiem tiesību principiem. Visbeidzot, tas parāda, ka saistību tiesību vispārīgie noteikumi var tikt piemēroti arī citās jomās, piemēram, ģimenes, mantojuma un lietu tiesībās.