Tiesas pienākums apturēt tiesvedību

214. pants. Tiesas pienākums apturēt tiesvedību

Tiesa aptur tiesvedību, ja: 1) mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas lietā ir puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu; 2) pusei vai trešajai personai tiesa noteikusi tādu rīcībspējas ierobežojumu, kas neļauj tai patstāvīgi realizēt civilprocesuālās tiesības un pienākumus; 3) puse vai trešā persona smagas slimības, vecuma vai invaliditātes dēļ vispār nespēj piedalīties lietas izskatīšanā; 4) tā pieņem lēmumu par pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesai vai arī Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu sakarā ar puses vai trešās personas iesniegto konstitucionālo sūdzību; 41) tā pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai; 5) lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izšķirta cita lieta, kas izskatāma civilprocesa, kriminālprocesa, administratīvā procesa vai administratīvā pārkāpuma procesa kārtībā; 51) prasība ir celta šā likuma 28. panta 9.1 daļā minētajā gadījumā un lietas izskatīšana nav iespējama, iekams ārvalstī nav izskatīta lieta; 6) (izslēgts ar 08.09.2011. likumu); 7) Konkurences padome izskata lietu par konkurences tiesību pārkāpumu, kas saistīta ar prasījumu par zaudējumu atlīdzināšanu; 8) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izskata lietu par patērētāju tiesību pārkāpumu, kas saistīts ar patērētāju kolektīvo prasību; 9) Konkurences padome vai Eiropas Komisija izskata lietu par Digitālo tirgu akta pārkāpumu, kas saistīta ar konkrēto prasījumu.

• 215. pantsTiesas tiesības apturēt tiesvedību
• 216. pantsTiesvedības apturēšanas termiņi
• 217. pantsLēmums par tiesvedības apturēšanu
• 218. pantsTiesvedības atjaunošana