Tiesvedības izbeigšanas pamats

223. pants. Tiesvedības izbeigšanas pamats

Tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja: 1) lietas izskatīšana nav pakļauta tiesai; 2) prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesības; 3) likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, kas taisīts strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata, vai arī tiesas lēmums, ar kuru izbeigta tiesvedība; 4) prasītājs atteicies no prasības; 5) puses noslēgušas izlīgumu un tiesa to apstiprinājusi; 6) puses likumā noteiktajā kārtībā vienojušās par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā; 7) mirusi fiziskā persona, kura ir viena no pusēm lietā, un apstrīdētā tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu; 8) beigusi pastāvēt juridiskā persona, kura ir viena no pusēm lietā, un nav tās tiesību pārņēmēja; 9) izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process un saskaņā ar Maksātnespējas likuma 164.pantu fiziskā persona atbrīvota no attiecīgajām saistībām; 10) parādnieka maksātnespējas procesa administrators iesniedzis lūgumu prasībā par šā parādnieka izslēgšanu no citas sabiedrības, kas celta saskaņā ar Komerclikuma 136.1 un 195. pantu.

• 224. pantsLēmums par tiesvedības izbeigšanu
• 225. pantsTiesvedības izbeigšanas sekas