31. pants
Imigrācijas likums
Imigrācijas likums · Uzturēšanās atļaujas
Version in force: 15.09.2026Last checked: 22.11.2026
Oficiālais teksts ir latviešu valodā / Official text is in Latvian
Official text
(1) Pastāvīgās uzturēšanās atļauju šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pieprasīt Latvijas Republikā dzīvojošam ārzemniekam, kas piecus gadus pirms pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā kā Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, vai ar uzturēšanās atļauju, ja vienlaikus ir spēkā šādi nosacījumi: 1) viņam ir pietiekams iztikas līdzekļu nodrošinājums, lai uzturētu sevi un apgādībā esošos ģimenes locekļus; 2) viņš ir apguvis valsts valodu vismaz pamata līmeņa otrajā pakāpē (A2); 3) uzturoties Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju, viņš ir apguvis Latvijas kultūras un vēstures kursu. (2) Ārzemnieks, kam pēdējo piecu gadu laikā pastāvīgās uzturēšanās atļauja anulēta saskaņā ar šā likuma 37. panta pirmās daļas 2., 3. vai 5. punktu, ir tiesīgs pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju atkārtoti, ja ir uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju divus gadus tieši pirms pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasījuma iesniegšanas. (3) Uzturēšanās Latvijas Republikā atzīstama par nepārtrauktu, ja šā panta pirmajā daļā norādītajā laikā prombūtne no Latvijas Republikas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz 10 mēnešus. Prombūtne uzskatāma par attaisnojamu, ja tās iemesls ir bijis no personas neatkarīgi apstākļi (piemēram, personas slimība, nepārvaramas varas iestāšanās). Eiropas Savienības zilās kartes turētājam prombūtne uzskatāma par attaisnojamu, ja prombūtne no Eiropas Savienības nav bijusi ilgāka par 24 secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz 18 mēnešus. (4) Nepārtrauktas uzturēšanās laikā ieskaita: 1) akreditētas izglītības iestādes izglītojamā mācību laiku vai pilna laika studijas Latvijas Republikā, bet ne vairāk kā pusi no šā laika; 2) laiku līdz trim gadiem, kad ārzemnieks kā pētnieks, students, starptautiskās aizsardzības saņēmējs, augsti kvalificēts darbinieks vai Eiropas Savienības zilās kartes turētājs vai viņa ģimenes loceklis uzturējies citā Eiropas Savienības dalībvalstī tieši pirms Eiropas Savienības zilās kartes iegūšanas Latvijas Republikā, ar kuru viņš Latvijas Republikā uzturējies vismaz divus gadus. Ja ārzemnieks citā Eiropas Savienības dalībvalstī uzturējies kā students, nepārtrauktas uzturēšanās laikā ieskaita ne vairāk kā pusi no šā laika; 3) laiku, kuru ārzemnieks, kas pirms pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, uzturējies citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ja tas nav bijis ilgāks par pieciem gadiem; 4) pusi laika, kuru aprēķina no dienas, kad iesniegts iesniegums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, līdz dienai, kad, pamatojoties uz piešķirtu starptautisko aizsardzību Latvijas Republikā, izsniegta uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, vai visu iepriekš minēto laiku, ja tas pārsniedz 18 mēnešus. Šo laikposmu neieskaita nepārtrauktas uzturēšanās laikā, ja starptautiskā aizsardzība ir atcelta vai izbeigta. (5) Nepārtrauktas uzturēšanās laikā neieskaita laiku, kad ārzemnieks uzturējies Latvijas Republikā ar vīzu vai bez vīzas atbilstoši kārtībai, kāda noteikta Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos vai Eiropas Savienības tiesību aktos, laiku, kad viņš uzturēšanās atļauju saņēmis īslaicīgi (piemēram, kā sezonas darba ņēmējs, darbinieks, kuru amatā iecēlis pakalpojumu sniedzējs, lai nodrošinātu starptautisko pakalpojumu sniegšanu, vai kā starptautisko pakalpojumu sniedzējs), kā arī laiku, kad ārzemnieks atradies brīvības atņemšanas iestādē. (6) Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanai nepieciešamās valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, atvieglojumus valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanā, kā arī to personu kategorijas, kuras ilgstošu vai nenovēršamu veselības traucējumu dēļ atbrīvojamas no valsts valodas prasmes pārbaudes, un to personu iegūto valsts valodas prasmi apliecinošo dokumentu atzīšanas kārtību, kuras iepriekš kārtojušas nepieciešamā apjoma valsts valodas prasmes pārbaudi, nosaka Ministru kabinets. (7) Ārzemnieks par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanai nepieciešamās valsts valodas prasmes pārbaudi maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā. (8) Ārzemnieks, kurš pirms citas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus iesniedz ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc lēmuma par Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa statusa zaudēšanu spēkā stāšanās.
Related articles
Ask about your situation
Ask about your own case and get an answer with a verified citation to the version of the law in force.