§Likuma Palīgs

101.¹⁶ pants

Kredītiestāžu likums

Kredītiestāžu likums · Kredītiestāžu darbības uzraudzība

Version in force: 09.06.2026Last checked: 10.07.2026

Oficiālais teksts ir latviešu valodā / Official text is in Latvian

Official text
1) kredītiestāde ir pakļauta riskiem vai risku elementiem, kuri, ievērojot šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumus, nav segti vai nav pietiekami segti saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā daļā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regulas (ES) 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk — ES regula 2017/2402) otrajā nodaļā noteiktajām prasībām; 2) kredītiestāde nav ievērojusi šā likuma 34.1, 34.2 vai 36.2 panta prasības vai ES regulas Nr. 575/2013 393. panta prasības, un ir pamats uzskatīt, ka citu uzraudzības pasākumu piemērošana vien nebūs pietiekama, lai nodrošinātu minēto prasību izpildi tādā laika periodā, ko Latvijas Banka atzīst par piemērotu; 3) kredītiestādes veiktās tirdzniecības portfeļa pozīciju vērtības korekcijas nav uzskatāmas par pietiekamām, lai kredītiestāde spētu pārdot šīs pozīcijas īsā laikā vai ierobežot ar šīm pozīcijām saistītos riskus bez būtiskiem zaudējumiem funkcionējoša tirgus apstākļos; 4) pašu kapitāla prasības nav pietiekamas tādēļ, ka kredītiestāde, kas saņēmusi atļauju izmantot iekšējās pieejas riska svērto vērtību vai pašu kapitāla prasību aprēķinam, vairs neatbilst šādas atļaujas saņemšanas nosacījumiem; 5) kredītiestāde atkārtoti nespēj izveidot vai nodrošināt pietiekamu pirmā līmeņa pamata kapitāla līmeni, lai segtu saskaņā ar šā likuma 101.17 panta trešās daļas noteikumiem kredītiestādei paziņoto ieteicamo kapitāla rezerves prasību; 6) citās kredītiestādes darbībai specifiskās situācijās, kas, pēc Latvijas Bankas ieskatiem, rada būtiskas uzraudzības bažas. 1) kredītiestādes darbībai specifiskus riskus vai šādu risku elementus, kuri ir izslēgti vai uz kuriem nav skaidri attiecinātas ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktās prasības; 2) kredītiestādes darbībai specifiskus riskus vai šādu risku elementus, kas varētu būt pārāk zemu novērtēti, lai gan ir ievērotas ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktās prasības. Tie riski vai risku elementi, uz kuriem attiecas šajā likumā, Latvijas Bankas noteikumos vai ES regulā Nr. 575/2013 noteiktie pārejas perioda nosacījumi vai tiesības turpināt piemērot iepriekš spēkā bijušos nosacījumus, netiek uzskatīti par riskiem vai šādu risku elementiem, kas varētu būt pārāk zemu novērtēti, lai gan ir ievērotas ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktās prasības. 1) vismaz trīs ceturtdaļas no papildu pašu kapitāla prasības izpilda ar pirmā līmeņa kapitālu; 2) vismaz trīs ceturtdaļas no šīs panta daļas 1. punktā minētā pirmā līmeņa kapitāla veido pirmā līmeņa pamata kapitāls. 1) ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā noteiktās pašu kapitāla prasības; 2) šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību; 3) šā likuma 101.17 panta trešajā daļā minēto ieteicamo kapitāla rezerves prasību, ja tā attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks. 1) ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā noteikto pašu kapitāla prasību; 2) ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā noteikto sviras rādītāja rezerves prasību; 3) šā likuma 101.17 panta trešajā daļā minēto ieteicamo kapitāla rezerves prasību, ja tā attiecas uz pārmērīgas sviras risku. 1) papildu pašu kapitāla nominālā summa, ko Latvijas Banka pieprasa nodrošināt saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu un kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks, nepalielinās, ja kredītiestādei kļūst saistoša riska darījumu vērtības minimālā robežvērtība; 2) Latvijas Banka nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamā uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesa beigu datumā pārskata papildu pašu kapitālu, ko tā pieprasījusi kredītiestādei nodrošināt saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu, un atceļ iepriekš noteikto attiecībā uz to papildu pašu kapitālu, kas atkārtoti segtu riskus, kurus jau pilnībā sedz tas, ka kredītiestādei ir saistoša riska darījumu vērtības minimālā robežvērtība; 3) tiklīdz Latvijas Banka ir pabeigusi šīs daļas 2. punktā minēto uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu, šīs daļas 1. punktu vairs nepiemēro.
Related articles

Ask about your situation

Ask about your own case and get an answer with a verified citation to the version of the law in force.

Start chat

How this page is made