§Likuma Palīgs

110.¹ pants

Kredītiestāžu likums

Kredītiestāžu likums · Kredītiestāžu darbības uzraudzība

Version in force: 09.06.2026Last checked: 10.07.2026

Oficiālais teksts ir latviešu valodā / Official text is in Latvian

Official text
1) kas saistīta ar tiesvedību civillietā, ja ir pasludināts kredītiestādes maksātnespējas process vai uzsākta tās likvidācija un šī informācija nav par trešajām personām, kuras iesaistītas darbībās kredītiestādes finansiālā stāvokļa uzlabošanai; 2) kuru Latvijas Banka sniegusi procesa virzītājam krimināllietā, pamatojoties uz attiecīgu pieprasījumu; 3) par Latvijas Bankas konstatētu iespējamu noziedzīgu nodarījumu kredītiestādes darbībā, par kuru tā informē tiesībaizsardzības institūcijas; 4) par personām, kuras ir atbildīgas par normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu komercdarbības jomā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi: a) informācijas sniegšana nepieciešama komercdarbību regulējošu normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanai un izmeklēšanai, b) ir sniegts apliecinājums, ka informācija būs pieejama tikai tām personām, kuras ir iesaistītas uzdevuma izpildē, un ka tām ir saistošas informācijas aizsardzības prasības, c) ja Latvijas Banka nepieciešamo informāciju ir ieguvusi no citas valsts finanšu tirgus dalībnieka uzraudzības institūcijas, to izpauž vienīgi tad, ja ir saņemta informāciju sniegušās institūcijas piekrišana; 5) kuru Latvijas Banka sniegusi institūcijām, kas veic normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu nodokļu jomā. 1) lai pārliecinātos par kredītiestāžu dibināšanu un darbību reglamentējošu normatīvo aktu ievērošanu kredītiestāžu darbības uzraudzībā, īpaši attiecībā uz likviditāti, maksātspēju, liela riska darījumiem, pārvaldību un grāmatvedības organizāciju, un iekšējās kontroles mehānismiem; 2) lai piemērotu likumā noteiktos administratīvos pasākumus un sankcijas; 3) tiesvedībā, kurā tiek pārsūdzēti Latvijas Bankas izdotie administratīvie akti vai tās faktiskā rīcība. 1) citas dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijām un šo valstu finanšu ministrijām; 2) institūcijām, kurām ir uzticēts pienākums uzraudzīt finanšu tirgu vai finanšu tirgus dalībniekus; 3) dalībvalstu institūcijām, tostarp dalībvalstu izveidotajām koleģiālajām institūcijām un institucionālajām vienībām, kurām ir pienākums uzturēt finanšu sistēmas stabilitāti dalībvalstīs un kuras nosaka vai īsteno makrouzraudzības politiku; 4) dalībvalstu institūcijām, kuras ir atbildīgas par finanšu tirgus dalībnieku reorganizāciju, tostarp dalībvalstu izveidotajām koleģiālajām institūcijām un institucionālajām vienībām, kā arī ar valsts institūcijām, kuru mērķis ir aizsargāt finanšu sistēmas stabilitāti; 5) dalībvalstu līgumiskajām vai institucionālajām klientu aizsardzības sistēmām; 6) kompetentajām institūcijām, kas iesaistītas kredītiestāžu maksātnespējas, likvidācijas un citu dalībvalstu tiesību aktos noteiktās līdzīgās procedūrās; 7) personām, kas ir atbildīgas par kredītiestāžu finanšu pārskatu obligātajām revīzijām; 8) dalībvalsts institūcijām, kas pārvalda ieguldījumu un noguldījumu kompensācijas shēmas, ja šāda informācija nepieciešama to funkciju veikšanai; 9) institūcijām, kas ir atbildīgas par finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, un Finanšu izlūkošanas dienestam līdzīgām institūcijām; 10) kompetentajām institūcijām, valsts institūcijām vai institucionālajām vienībām, kas ir atbildīgas par noteikumu piemērošanu attiecībā uz darbību strukturālu nodalīšanu banku grupā; 11) institūcijām, kas ir atbildīgas par nodokļu administrēšanu, kontroli un normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu nodokļu jomā. 1) Starptautiskajam Valūtas fondam un Pasaules Bankai — finanšu sektora novērtēšanas programmai paredzēto izvērtējumu veikšanai; 2) Starptautisko norēķinu bankai — kvantitatīvās ietekmes pētījumu veikšanai; 3) Finanšu stabilitātes padomei — tās funkciju izpildei. 1) pieprasījums ir pienācīgi pamatots, ņemot vērā konkrētos uzdevumus, ko pieprasītāja institūcija veic saskaņā ar tās darbību regulējošiem tiesību aktiem; 2) pieprasījums ir pietiekami precīzs attiecībā uz pieprasītās informācijas saturu, apjomu un tās izpaušanas līdzekļiem; 3) ir sniegts apliecinājums, ka pieprasītā informācija ir nepieciešama konkrētu pieprasītājas institūcijas uzdevumu izpildei un nepārsniedz šai institūcijai tās darbību regulējošos tiesību aktos noteikto funkciju apjomu; 4) ir sniegts apliecinājums, ka informācija būs pieejama tikai tām personām, kuras ir iesaistītas attiecīgā uzdevuma izpildē, un tām ir saistošas informācijas aizsardzības prasības.
Related articles

Ask about your situation

Ask about your own case and get an answer with a verified citation to the version of the law in force.

Start chat

How this page is made