Ienākumu deklarēšanas atvieglojumi

20. pants. Ienākumu deklarēšanas atvieglojumi

1. Iekšzemes nodokļa maksātājam, kas taksācijas gada laikā ir saņēmis Latvijas Republikā ienākumus, no kuriem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis, vai saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli, ja viņa saņemto šā likuma 9.panta pirmajā daļā minēto ar nodokli neapliekamo ienākumu kopējā summa, izņemot šā likuma 9. panta pirmās daļas 2.1 un 2.2 punktā minētos ienākumus, nepārsniedz 10 000 euro vai šo neapliekamo ienākumu veido vienīgi no Latvijas budžeta izmaksātie šā likuma 9.panta pirmās daļas 37., 37.1, 37.2, 38., 39. un 40.punktā minētie pabalsti vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātie pabalsti, vai kam saskaņā ar šā likuma 19.panta otro daļu gūtie ienākumi nav jāuzrāda deklarācijā, ir tiesības neiesniegt deklarāciju, ja šajā likumā vai citos likumos nav noteikts citādi. Minētais nosacījums ir piemērojams arī tad, kad iekšzemes nodokļa maksātājs taksācijas gada laikā ir saņēmis tikai atsevišķus iepriekš minēto ienākumu veidus. 2. Ja iekšzemes nodokļa maksātājs šā likuma 19. panta piektajā daļā noteiktajā termiņā nav iesniedzis deklarāciju, šis fakts ir maksātāja apliecinājums tam, ka atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās esošajai informācijai rezumējošā kārtībā aprēķinātā nodokļa summa atbilst maksātāja taksācijas gadā gūtajiem ienākumiem un iemaksājama budžetā. Ja iekšzemes nodokļa maksātājs šā likuma 19. panta piektajā daļā noteiktajā termiņā nav iesniedzis deklarāciju, kā arī Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši valsts informācijas sistēmās esošajai informācijai deklarācijā nav aprēķinājis rezumējošā kārtībā budžetā maksājamo summu, šis fakts ir maksātāja apliecinājums tam, ka no viņa taksācijas gadā saņemtajiem ienākumiem nodoklis ir ieturēts pilnā apmērā. 3. Ārvalsts nodokļa maksātājam (nerezidentam) deklarācija nav jāiesniedz, izņemot gadījumu, kad nerezidents: 1) saņem šā likuma 3.panta trešās daļas 7. un 9.punktā minētos ienākumus, kā arī šā likuma 3.panta trešās daļas 1.punktā minēto ienākumu no algota darba tāda darba devēja labā, kurš nav Latvijas rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā, vai arī saņem šā likuma 3.panta trešās daļas 4.punktā minēto ienākumu no komercsabiedrības, kas nav Latvijas Republikas rezidents; 2) saņem šā likuma 3. panta trešās daļas 7.1 un 17. punktā minētos ienākumus, no kuriem nodoklis nav ieturēts izmaksas brīdī; 21) saņem šā likuma 3.panta trešās daļas 9.1 punktā minētos ienākumus, par kuriem nodoklis nav ieturēts izmaksas vietā; 3) būdams citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem un vēlas piemērot taksācijas gada neapliekamo minimumu saskaņā ar šā likuma 12.pantu, nodokļa atvieglojumus saskaņā ar šā likuma 13.panta ceturto daļu un attaisnotos izdevumus saskaņā ar šā likuma 10.panta ceturto daļu; 4) būdams citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, vēlas piemērot taksācijas gada pensionāra neapliekamo minimumu saskaņā ar šā likuma 12. panta 12.5 daļu. 4. Šajā pantā minētie ienākumu deklarēšanas atvieglojumi nav attiecināmi uz maksātājiem: 1) kuri gūst ienākumus no saimnieciskās darbības; 2) kuriem rodas pienākums piemaksāt nodokli saistībā ar šā likuma 15. panta otrajā daļā minētās progresīvās likmes vai šā likuma 15.1 pantā minētās papildu likmes piemērošanu. 3) (izslēgts ar 04.12.2024. likumu. Sk. pārejas noteikumu 202. punktu).

• 19. pantsIedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas rezumējošā kārtība
• 20.¹ pantsNodokļa pārmaksas automātiskā atmaksa
• 18. pantsNodokļa aprēķināšana no saimnieciskās darbības ienākuma un tā maksāšana avansā
• 17.³ pantsIenākums no būtiskas līdzdalības ārvalsts sabiedrībā
• 17.² pantsMikrouzņēmumu sniegtie darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumi