8. pants
Patērētāja kreditēšana
Patērētāju tiesību aizsardzības likums · Līgumi
Version in force: 20.11.2026Last checked: 22.11.2026
Oficiālais teksts ir latviešu valodā / Official text is in Latvian
Official text
8. pants. Patērētāja kreditēšana
(1) Saskaņā ar patērētāja kreditēšanas līgumu kredīta devējs piešķir vai apsola piešķirt patērētājam kredītu atlikta maksājuma, aizdevuma vai citas tamlīdzīgas finansiālas vienošanās veidā. Par patērētāja kreditēšanas līgumu šā likuma izpratnē nav uzskatāms: 1) līgums par ilglaicīgu pakalpojumu, digitālā satura vai digitālo pakalpojumu sniegšanu vai preču piegādi, ja patērētājs par precēm vai pakalpojumiem, digitālo saturu vai digitālajiem pakalpojumiem maksā līguma darbības laikā, norēķinoties pa daļām; 2) tāds nomas vai līzinga līgums, kurā patērētājam nav noteikts ne pienākums, ne iespēja iegādāties līguma priekšmetu. (1¹) Kreditēšanas pakalpojumu patērētājam drīkst sniegt kapitālsabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai [turpmāk — speciālā atļauja (licence)] un kuras apmaksājamā pamatkapitāla minimālais lielums ir 425 000 euro. Šīs prasības neattiecina uz: 1) kapitālsabiedrību, kura uzskatāma par kredītiestādi saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē kredītiestāžu darbību; 2) atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzējiem; 3) (izslēgts no 20.11.2026. ar 20.08.2026. likumu; Sk. pārejas noteikumu 47. punktu); 4) krājaizdevu sabiedrību; 5) pārvaldnieku atbilstoši Segto obligāciju likumam; 6) vērtspapīrošanas sabiedrību un parādus apkalpojošo sabiedrību, ja parādus apkalpojošā sabiedrība ir iniciators, kurš pirms aktīvu atsavināšanas vērtspapīrošanas sabiedrībai atbilda šīs daļas 1., 2., 3. vai 4. punktam; 7) darba devēju, kurš piešķir darbiniekam kredītu bez procentiem vai ar gada procentu likmi, kas ir zemāka par tirgū pārsvarā pastāvošajām procentu likmēm un ko parasti plašai sabiedrībai nepiedāvā, un kuram kredītu izsniegšana nav pamatdarbības veids; 8) citu finanšu pakalpojumu sniedzēju, kurš nav minēts šīs daļas 1., 2., 4., 5. un 6. punktā un kura darbībai atļauju ir izsniegusi Latvijas Banka, un kuram citos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības sniegt patērētāju kreditēšanas pakalpojumu. (1²) (Izslēgta ar 17.09.2026. likumu) (1³) Speciālā atļauja (licence) tiek izsniegta uz nenoteiktu laiku. Speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas, anulēšanas un darbības apturēšanas kārtību, prasības, kādām jāatbilst kapitālsabiedrībai, lai tā varētu saņemt speciālo atļauju (licenci), tajā skaitā prasības par pamatkapitālu, kā arī prasības attiecībā uz kapitālsabiedrības padomes un valdes locekļiem, valsts nodevas apmēru par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un ikgadējās valsts nodevas apmēru par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. (1⁴) Par patērētāju kreditēšanas pakalpojumiem uzskatāmi arī tādi pakalpojumi, kuru ietvaros no patērētāja tiek pieņemta patērētāja lieta pārdošanai vai glabāšanai un samaksa par lietu tiek veikta lietas nodošanas brīdī, ja līgumā paredzētas patērētāja tiesības atkāpties no līguma, par to paredzot maksu. (1⁵) Kapitālsabiedrībai, kura saņēmusi speciālo atļauju (licenci), ir pienākums nodrošināt atbilstību patērētāju tiesību aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem visā speciālās atļaujas (licences) spēkā esības un izsniegtā kredītportfeļa apkalpošanas laikā. (1⁶) Kredīta devēji un kredīta starpnieki skaidrā un saprotamā veidā informē patērētājus, kad tiem tiek piedāvāts personalizēts piedāvājums, kura pamatā ir automatizēta personas datu apstrāde. (1⁷) Aizliegts piešķirt patērētājam kredītu, ja viņš to iepriekš nav pieprasījis un nav devis tam skaidru piekrišanu. (1⁸) (Daļa stājas spēkā 01.01.2027. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.01.2027. Sk. pārejas noteikumu 54. punktu) (1⁹) (Daļa stājas spēkā 01.01.2027. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.01.2027. Sk. pārejas noteikumu 54. punktu) (2) Patērētāja kreditēšanas līgums sastādāms rakstveidā (papīra formātā vai izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju), un katrai līgumslēdzējai pusei izsniedzams viens šā līguma eksemplārs. Samaksa par preci, pakalpojumu, digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu nosakāma naudā. (2¹) Aizliegts noslēgt vai grozīt patērētāja kreditēšanas līgumu laikā no pulksten 21.00 līdz 8.00, ja vien normatīvajos aktos par patērētāju kreditēšanu nav paredzēti stingrāki patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniegšanas ierobežojumi. (2²) Patērētāja kreditēšanas līguma izmaksas ir samērīgas un atbilstošas godīgai darījumu praksei. Kredīta kopējās izmaksas patērētājam aprēķina normatīvajos aktos par patērētāju kreditēšanu noteiktajā kārtībā. (2³) Par šā panta 2.2 daļā minētajām prasībām neatbilstošām uzskata tādas kredīta kopējās izmaksas patērētājam, kuras pārsniedz 0,07 procentus dienā no kredīta summas. Kredīta kopējo izmaksu ierobežojumu patērētājam nepiemēro tādiem patērētāju kreditēšanas līgumiem, kurus noslēdzot kredīta devēja glabāšanā kā nodrošinājums nododama kāda lieta un saskaņā ar kuriem patērētāja atbildība ir ierobežota tikai ar ieķīlāto lietu. (2⁴) Patērētāja kreditēšanas līgumā, kurš paredz, ka patērētājam kredīts jāatmaksā laikposmā, kas nepārsniedz trīs mēnešus, jebkuru ar kredītu saistīto izdevumu summa, tajā skaitā procentu, nokavējuma procentu, līgumsodu, komisijas maksu, termiņa atlikšanu un citu ar kredīta līguma izpildi saistīto maksājumu summa, nedrīkst pārsniegt izsniegtā kredīta summu. Šis noteikums neattiecas uz: 1) kreditēšanas līgumiem, kurus noslēdzot kredīta devēja glabāšanā kā nodrošinājums nododama kāda lieta un saskaņā ar kuriem patērētāja atbildība ir ierobežota tikai ar ieķīlāto lietu; 2) līgumiem par pārsnieguma kredītu; 3) līgumiem, kurus noslēdzot kredīta devējs klusējot piekritis, ka patērētājs izmanto līdzekļus, kas pārsniedz patērētāja maksājumu kontā esošo naudas līdzekļu atlikumu vai piešķirto pārsnieguma kredītu. (2⁵) Ja patērētāja kreditēšanas līgums noslēgts, izmantojot distances saziņas līdzekļus, kredītu atmaksā pa daļām proporcionāli līguma termiņam, kā arī procentu un pamatsummas apmēram ne retāk kā reizi mēnesī, izņemot patērētāja kreditēšanas līgumus: 1) kuru kredīta atmaksas termiņš nav garāks par vienu mēnesi; 2) kurus noslēdzot kredīta devējs piešķir patērētājam pārsnieguma kredītu vai tādu kredītu, kura saņemšanai izmantojama kredīta devēja izdota maksājumu karte; 3) kuru ietvaros kredīta devējam ir pienākums valsts aizsardzības dienesta karavīram, kurš pilda 11 mēnešu valsts aizsardzības militāro dienestu, vai alternatīvā dienesta veicējam, kurš pilda 11 mēnešu valsts aizsardzības civilo dienestu, pilnībā vai daļēji atlikt kredīta saistību izpildi. (2⁶) Patērētāja kreditēšanas līguma noteikums, kurš paredz iespēju pieprasīt no patērētāja nokavējuma procentus, nav spēkā, ja šo procentu apmērs ir lielāks par 36 procentpunktiem virs aizņēmuma likmes gadā. Šis nosacījums netiek piemērots tādam patērētāja kreditēšanas līgumam, kurā kredīta atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kuru noslēdzis šā panta 4.3 daļas 10.punktā minētais tiesību subjekts. (2⁷) Patērētāja kreditēšanā par norēķināšanās līdzekli aizliegts noteikt vekseļus. (2⁸) Patērētāja kreditēšanas līgumā, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā: 1) aizdevuma summa nedrīkst pārsniegt 50 procentus no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra. Šis noteikums neattiecas uz kredīta līgumiem, kurus noslēdzot kredīta devēja glabāšanā kā nodrošinājums nododama kāda lieta un saskaņā ar kuriem patērētāja atbildība ir ierobežota tikai ar ieķīlāto lietu; 2) aizliegts pagarināt kredīta atmaksas termiņu vairāk nekā divas reizes. Šis noteikums neattiecas uz gadījumiem, kad tiek piedāvāts tāds maksājumu grafiks, saskaņā ar kuru kredīta pamatsumma jāatmaksā pa daļām. (3) Patērētājam ir tiesības jebkurā laikā pilnīgi vai daļēji izpildīt savas saistības pirms patērētāja kreditēšanas līgumā noteiktā termiņa. Šajā gadījumā viņam ir tiesības uz to, lai taisnīgi tiek samazinātas kopējās kredīta izmaksas, kas sastāv no procentiem un citām izmaksām līguma atlikušajā termiņā. Minētās patērētāja tiesības neattiecas uz šā likuma 12.1 panta astotās daļas 2. un 4.punktā minētajiem kreditēšanas līgumiem. (3¹) Kredīta devējs par maksājuma kavējumu vai parāda atgūšanu ārpustiesas kārtībā drīkst patērētājam piemērot tikai samērīgas un objektīvi pamatotas faktiskās kredīta devēja izmaksas. (3²) Ir atļauta komplektēšanas prakse, bet aizliegta sasaistīšanas prakse, izņemot maksājumu konta uzturēšanu, ja šāda konta vienīgais mērķis ir: 1) uzkrāt kapitālu, lai atmaksātu kredītu; 2) apkalpot kredītu; 3) apvienot līdzekļus kredīta saņemšanai; 4) sniegt papildu nodrošinājumu kreditoram saistību neizpildes gadījumā. (4) Ministru kabinets nosaka: 1) pirms patērētāja kreditēšanas līguma noslēgšanas sniedzamās informācijas saturu un sniegšanas kārtību; 2) papildu pakalpojumu sniegšanas nosacījumus; 3) patērētāja kreditēšanas līgumam izvirzāmās prasības un tajā ietveramo informāciju; 4) gada procentu likmes aprēķināšanas metodi; 5) ārvalstu valūtas un mainīgās procentu likmes kredītu nosacījumus; 6) patērētāja informēšanu kreditēšanas līguma darbības laikā; 7) kredīta pirmstermiņa atmaksu un kopējo kredīta izmaksu taisnīgu samazināšanu; 8) atsevišķiem kreditēšanas līgumu veidiem piemērojamās prasības; 9) padoma došanai izvirzāmās prasības; 10) kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju pienākumus; 11) tiesisko regulējumu patērētāja kreditēšanai pret kustamas lietas ķīlu; 12) hipotekārās pārkreditēšanas procesa īstenošanas kārtību un termiņus; 13) kredīta devēja pienākumus gadījumos, kad valsts aizsardzības dienesta karavīram, kurš pilda 11 mēnešu valsts aizsardzības militāro dienestu, vai alternatīvā dienesta veicējam, kurš pilda 11 mēnešu valsts aizsardzības civilo dienestu, ir kredīta saistības, kuru izpildi pilnībā vai kādā daļā nepieciešams atlikt; 14) (punkts stājas spēkā 01.07.2027. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.07.2027. Sk. pārejas noteikumu 56. punktu). (4¹) Pirms patērētāja kreditēšanas līguma noslēgšanas kredīta devējs izvērtē patērētāja spēju atmaksāt kredītu. Tas tiek darīts patērētāja interesēs, lai novērstu bezatbildīgu kreditēšanas praksi un pārmērīgas parādsaistības. Izvērtējumā par patērētāja spēju atmaksāt kredītu pienācīgi ņem vērā faktorus, kas varētu ietekmēt patērētāja spēju izpildīt savas kredīta saistības. Kredīta devējs izvērtējumu veic, pamatojoties uz precīzu un pārbaudītu informāciju par patērētāja ienākumiem un izdevumiem un citiem finanšu un ekonomiskajiem apstākļiem, tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams un samērīgs ar kredīta veidu, ilgumu, apmēru un riskiem, kas patērētājam var rasties. Informāciju iegūst no atbilstošiem iekšējiem vai ārējiem avotiem, tai skaitā no patērētāja un atbilstoši normatīvajiem aktiem personas datu apstrādei izveidotās datubāzēs (turpmāk — datubāze) iekļautajām ziņām par personas ienākumiem un maksājumu saistību izpildi, kuras ir iegūtas normatīvajos aktos par fizisko personu datu aizsardzību un piekļuvi datubāzēm noteiktajā kārtībā. Kredīta starpnieki iesniedz attiecīgajam kredīta devējam no patērētāja saņemto informāciju, kas iegūta normatīvajos aktos par fizisko personu datu aizsardzību un piekļuvi datubāzēm noteiktajā kārtībā un ir nepieciešama, lai izvērtētu patērētāja spēju atmaksāt kredītu. Izvērtējums nevar būt balstīts tikai uz patērētāja kredītvēsturi. (4²) Pirms patērētājs un kredīta devējs vienojas par kredīta kopējās summas būtisku palielināšanu patērētāja kreditēšanas līguma darbības laikā, kredīta devējs atjauno savā rīcībā esošo finanšu informāciju par patērētāju un atkārtoti novērtē patērētāja spēju atmaksāt kredītu. Ja atteikumu palielināt kredīta kopējo summu pamato ar datubāzē iegūtajām ziņām, kredīta devējs nekavējoties un bez maksas informē patērētāju par datubāzes izmantošanas rezultātiem un sniedz ziņas par izmantoto datubāzi. (4³) Šā panta 4.1, 4.2, 4.4 un 4.7 daļā noteiktos pienākumus neattiecina uz patērētāja kreditēšanas līgumiem: 1) (izslēgts no 01.07.2014. ar 24.04.2014. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 21.punktu); 2) saskaņā ar kuriem kredīta devējs piešķir patērētājam tiesības izmantot līdzekļus, kas pārsniedz patērētāja maksājumu kontā esošo naudas līdzekļu atlikumu (turpmāk — pārsnieguma kredīts) un kas jāatmaksā laikposmā, kurš nepārsniedz vienu mēnesi; 3) saskaņā ar kuriem kredīta devējs klusējot piekritis, ka patērētājs izmanto līdzekļus, kas pārsniedz patērētāja maksājumu kontā esošo naudas līdzekļu atlikumu vai piešķirto pārsnieguma kredītu; 4) kurus noslēdzot kredīta devēja glabāšanā kā nodrošinājums nododama kāda lieta un saskaņā ar kuriem patērētāja atbildība ir ierobežota tikai ar ieķīlāto lietu; 5) kurus noslēdzis darba devējs un darbinieks, ja kredīts piešķirts bez procentiem vai ar gada procentu likmi, kas ir zemāka par tirgū pārsvarā pastāvošajām procentu likmēm un ko parasti plašai sabiedrībai nepiedāvā, un ja kredītu izsniegšana nav darba devēja pamatdarbības veids; 6) kurus noslēdz ar ieguldījumu sabiedrībām vai ar kredītiestādēm, lai dotu ieguldītājam iespēju veikt darījumu attiecībā uz vienu vai vairākiem instrumentiem, ko regulē atbilstoši normatīvajiem aktiem par finanšu instrumentu tirgu, ja ieguldījumu sabiedrība vai kredītiestāde, kas piešķir kredītu, ir iesaistīta šādā darījumā; 7) kuri ir tiesā vai citā normatīvajos aktos noteiktā iestādē panākta izlīguma rezultāts; 8) kuri attiecas uz parāda segšanu atliktu maksājumu veidā, nemaksājot procentu likmi un citus papildu maksājumus, izņemot ierobežotu maksu par maksājuma kavējumu; 9) par aizdevumiem, kurus vispārējo interešu labā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai piešķir ierobežotam personu lokam ar procentu likmēm, kas ir zemākas par tirgū pārsvarā pastāvošajām procentu likmēm, vai bez procentiem, vai saskaņā ar citiem noteikumiem, kuri būtu patērētājam izdevīgāki nekā tirgū pārsvarā izmantotie noteikumi, un ar procentu likmēm, kas nav augstākas par tirgū pārsvarā pastāvošajām procentu likmēm; 10) kuri ir atlikto maksājumu pakalpojuma līgumi, ja maksājums pilnībā tiek veikts 50 dienu laikā pēc preces piegādes vai pakalpojuma sniegšanas, bet gadījumā, kad līgumu slēdz ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs, kas ir liels uzņēmums un izmanto informācijas sabiedrības pakalpojumus, kuri ietver distances līgumu noslēgšanu atlikto maksājumu pakalpojumu veidā, — ja maksājums pilnībā tiek veikts 14 dienu laikā pēc preces piegādes vai pakalpojuma sniegšanas un no atlikto maksājumu pakalpojuma izrietošās prasījuma tiesības darījuma rezultātā nepāriet trešajai personai; 11) (izslēgts no 20.11.2026. ar 20.08.2026. likumu. Sk. pārejas noteikumu 47. punktu); 12) kuri slēgti, veicot hipotekāro pārkreditēšanu, ja procentu likme nemainās vai samazinās un citi sākotnējā kreditēšanas līguma nosacījumi netiek mainīti tādā veidā, kas palielinātu kredīta kopējās izmaksas patērētājam; 13) kuri slēgti, grozot spēkā esoša kreditēšanas līguma noteikumus saskaņā ar šā panta divdesmit piektās daļas 2. punktu, ja, grozot kreditēšanas līgumu, tiek samazināts ikmēneša maksājums un kopējā summa, kas jāmaksā patērētājam, netiek būtiski palielināta; 14) kas ir darba devēja kreditēšanas līgumi, kuros darba devējs piešķir darbiniekam kredītu bez procentiem vai ar gada procentu likmi, kas ir zemāka par tirgū pārsvarā pastāvošajām procentu likmēm un ko parasti plašai sabiedrībai nepiedāvā, ja šim darba devējam kredītu izsniegšana nav pamatdarbības veids. (4⁴) Izpildot šā panta 4.1 un 4.2 daļā noteikto pienākumu, kredīta devējam ir pienākums pieprasīt, iegūt un izvērtēt informāciju par patērētāja ienākumiem un izdevumiem pienākuma izpildei atbilstošā apjomā. Patērētājam ir pienākums pēc kredīta devēja pieprasījuma sniegt informāciju par saviem ienākumiem un izdevumiem. Kredīta devējs var balstīties uz informāciju, kas saņemta tikai no patērētāja, ja tā ir pietiekama un dokumentāri pamatota. Kredīta devējs ir tiesīgs piešķirt kredītu tikai tad, ja izvērtējums par patērētāja spēju atmaksāt kredītu liecina, ka no kreditēšanas līguma izrietošās saistības, visticamāk, tiks izpildītas saskaņā ar līguma noteikumiem. Ja kredīta pieteikums tiek noraidīts, kredīta devējs nekavējoties informē patērētāju par šādu noraidījumu un attiecīgā gadījumā arī par to, ka lēmuma pieņemšanas process ir automatizēts. (4⁵) Ja kredīta devējs piešķir kredītu patērētājam, neizvērtējot patērētāja spēju atmaksāt kredītu, tad kredīta devējs nav tiesīgs prasīt, lai patērētājs par kreditēšanas līgumā piešķirtās naudas lietošanas atvēlējumu maksātu vairāk par likumiskajiem procentiem, un piemērot patērētājam saistību pastiprinājuma līdzekļus vai kompensāciju. Ja šāds kredīta līgums noslēgts laikā, kad patērētājs nav sasniedzis 20 gadu vecumu, kredīta devējs nav tiesīgs prasīt arī likumisko procentu atmaksu. Šajā daļā minētais attiecas tikai uz tādiem saistību pastiprinājuma līdzekļiem vai kompensāciju, kas saistīti ar maksājumu kavējumu, ja kavējuma iemesls ir kredīta piešķiršanas brīdī neatbilstoši šā panta prasībām novērtēta patērētāja spēja atmaksāt kredītu. Šajā daļā minētais neatbrīvo patērētāju no pienākuma atmaksāt atlikušo kredīta kopējo summu saskaņā ar kreditēšanas līgumu. (4⁶) Prasībās par naudas piedziņu, kurās pieteikumu iesniedzis kredīta devējs, patērētājam ir tiesības lūgt tiesu samazināt kreditēšanas līguma procentu maksājumu atbilstoši šā panta 4.5 daļai. Strīda gadījumā uzskatāms, ka kredīta devējs nav izpildījis šā panta 4.1, 4.2 un 4.4 daļā noteikto pienākumu izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu, ja vien kredīta devējs nepierāda pretējo. Tiesības prasīt patērētāja kreditēšanas līguma procentu maksājuma samazinājumu atbilstoši šā panta 4.5 daļai noilgst piecu gadu laikā no patērētāja kreditēšanas līguma noslēgšanas dienas vai kredīta kopējās summas būtiskas palielināšanas dienas. (4⁷) Lai kredīta devēji atbilstoši šā likuma prasībām gadījumos, kad to rīcībā nav pietiekamas un dokumentāri pamatotas informācijas, varētu izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu, kā arī galvinieka spēju izpildīt no galvojuma līguma izrietošās saistības, katram kredīta devējam ir pienākums sniegt kredītinformācijas birojam, ar kuru attiecīgais kredīta devējs noslēdzis līgumu, un saņemt no tā izvērtējuma veikšanai pietiekamā apjomā ziņas par patērētāju vai galvinieku, to saistībām un saistību izpildes gaitu. (4⁸) Lai, izpildot šā panta 4.1, 4.2, 4.4 un 4.15 daļā noteiktos pienākumus, kredīta devējam būtu pieejama informācija, kas iekļauta visu kredītinformācijas biroju datubāzēs, kredītinformācijas birojs, ar kuru kredīta devējs noslēdzis līgumu, pēc kredīta devēja pieprasījuma viņa uzdevumā pieprasa un saņem no pārējiem kredītinformācijas birojiem to datubāzēs esošās ziņas par patērētāju vai galvinieku, to saistībām un saistību izpildes gaitu, kā arī par patērētāja veikto atzīmi par nevēlēšanos saņemt kredītu. (4⁹) Lai izpildītu patērētāja pieprasījumu par tā kredītinformācijas apkopošanu un izsniegšanu viņam, kredītinformācijas birojam, pie kura patērētājs vērsies, ir tiesības pieprasīt no citiem kredītinformācijas birojiem informāciju par to datubāzēs esošajiem attiecīgā patērētāja datiem, lai varētu izsniegt patērētājam apkopotu informāciju par visām tā kredītsaistībām un saistību izpildes gaitu. (4¹⁰) Kredīta devējam ir pienākums izveidot, kā arī dokumentēt un uzturēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu izvērtēšanas procedūras. Kredīta devējam ir pienākums dokumentēt un uzturēt par patērētāju iegūto informāciju, kas tika izmantota, lai izvērtētu patērētāja spēju atmaksāt kredītu. (4¹¹) Nodibinot solidāras saistības, kredīta devējs izvērtējumu par patērētāja spēju atmaksāt kredītu veic, pamatojoties uz patērētāju kopējo atmaksas spēju. (4¹²) Ja kredīta pieteikums ir noraidīts un izvērtējuma par patērētāja spēju atmaksāt kredītu pamatā ir automatizēta datu apstrāde, kredīta devējs informē patērētāju par viņa tiesībām uz cilvēka veiktu izvērtējumu un par lēmuma apstrīdēšanas procedūru. (4¹³) Ja izvērtējums par patērētāja spēju atmaksāt kredītu ietver personas datu automatizētas apstrādes izmantošanu, patērētājam ir tiesības pieprasīt un saņemt no kredīta devēja cilvēka līdzdalību minētā izvērtējuma veikšanā un skaidrojuma sniegšanā. Kredīta devējs informē patērētāju par šīm tiesībām, tai skaitā tiesībām: 1) pieprasīt un saņemt no kredīta devēja skaidru un saprotamu paskaidrojumu attiecībā uz izvērtējumu par patērētāja spēju atmaksāt kredītu, tostarp par personas datu automatizētajā apstrādē ietverto loģiku un riskiem, kā arī to nozīmi un ietekmi uz lēmumu; 2) izteikt savu viedokli kredīta devējam; 3) pieprasīt, lai tiek pārskatīts izvērtējums par patērētāja spēju atmaksāt kredītu un kredīta devēja lēmums par kredīta piešķiršanu. (4¹⁴) Kredīta devējs nekavējoties informē patērētāju par atteikumu izsniegt kredītu un, ja nepieciešams, norāda patērētājam, kur vērsties, lai saņemtu viegli pieejamus konsultāciju pakalpojumus parādu jautājumos. Ministru kabinets nosaka institūciju, kura valsts vārdā nodrošina konsultāciju pakalpojumus parādu jautājumos. (4¹⁵) Kredīta devējam, izvērtējot patērētāja spēju atmaksāt kredītu jauna finansējuma piešķiršanai, ir pienākums kredītinformācijas biroju datubāzēs pārbaudīt, vai patērētājs ir veicis atzīmi par to, ka viņš nevēlas saņemt kredītu, un ņemt to vērā. (4¹⁶) Kredīta devējam ir pienākums septiņu darbdienu laikā pēc patērētāja pieprasījuma saņemšanas sniegt patērētājam apstiprinātu bezmaksas informāciju (izziņu) par provizorisko saistību atlikumu, kāds tas ir konkrētā patērētāja norādītā dienā viena mēneša ietvaros. Šādas tiesības patērētājs kreditēšanas līguma darbības laikā var izmantot vienu reizi trijos mēnešos. (5) Lai saskaņā ar šā panta 4.4 daļu izvērtētu patērētāja spēju atmaksāt kredītu vai galvinieka spēju izpildīt no galvojuma līguma izrietošās saistības, kredīta devējam ir tiesības pieprasīt un ar kredītinformācijas biroja starpniecību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemt: 1) Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par patērētāja vai galvinieka ienākumiem; 2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras rīcībā esošo informāciju par patērētājam vai galviniekam izmaksāto pensiju, pabalstu un atlīdzību; 3) no Fizisko personu reģistra informāciju par patērētāja vai galvinieka dzimšanas datumu un rīcībspējas ierobežojumiem. (6) (Izslēgta ar 19.06.2008. likumu) (7) (Izslēgta ar 28.10.2010. likumu) (8) Valsts ieņēmumu dienesta izsniedzamās izziņas par kredīta ņēmēja ienākumiem saturu, kā arī izziņas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. (8¹) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras šā panta piektās daļas 2. punktā noteiktās informācijas par patērētājam vai galviniekam izmaksāto pensiju, pabalstu un atlīdzību saturu un apjomu, periodu, par kuru tiek sniegta informācija, tās pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī pakalpojuma maksas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. (9) Šā panta piektās daļas noteikumi nav attiecināmi uz tādu darījumu kreditēšanu, kuri tiek veikti ar finanšu instrumentiem. (10) Kredīts, kura summa ir vienāda ar 100 minimālajām mēnešalgām vai lielāka, izsniedzams: 1) ne vairāk kā 90 procentu apmērā no attiecīgā nekustamā īpašuma tirgus vērtības, ja atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku; 2) ne vairāk kā 95 procentu apmērā no attiecīgā nekustamā īpašuma iegādes darījuma summas vai plānotajām būvniecības izmaksām, ja atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku un valsts galvojumu atbilstoši likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" paredzētajai valsts palīdzībai mājokļa iegādei vai būvniecībai. (10¹) Patērētāja kreditēšanas līgumiem, saskaņā ar kuriem tiek finansēta konkrētas preces iegāde par summu, kas pārsniedz 1400 euro, kredīts izsniedzams ne vairāk kā 90 procentu apmērā no attiecīgās preces cenas. Šīs daļas noteikumus neattiecina uz patērētāja kreditēšanas līgumiem par kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku. (11) Šā panta piektās un desmitās daļas noteikumus nepiemēro patērētāja kreditēšanas līgumiem, kas tiek slēgti ar citu valstu iedzīvotājiem, ja kredīta piešķiršanas mērķis nav nekustamā īpašuma vai cita Latvijas Republikas publiskajos reģistros reģistrējama īpašuma iegāde vai izmantošana. (12) Ja noslēgts kreditēšanas līgums, kuru noslēdzot patērētājam kredīta devēja glabāšanā kā nodrošinājums nododama kāda lieta un saskaņā ar kuru patērētāja atbildība ir ierobežota tikai ar ieķīlāto lietu, kredīta devējs iegūst tiesības uz neizpirktas ķīlas realizāciju patērētāja kredītsaistību dzēšanai septītajā dienā pēc kreditēšanas līgumā norādītā kredīta atmaksas termiņa beigām. (13) Ja šā panta divpadsmitajā daļā minētā ķīla netiek izpirkta līdz kreditēšanas līgumā norādītā atmaksas termiņa beigām, patērētājam ir tiesības to izpirkt līdz brīdim, kad kredīta devējs minēto lietu realizē patērētāja parādsaistību dzēšanai. Par ķīlas izpirkšanu pēc kreditēšanas līgumā noteiktā izpirkšanas termiņa beigām pieprasītā maksa par kredīta lietošanu vai administratīvajiem izdevumiem (ja tādi ir bijuši paredzēti pušu noslēgtajā kreditēšanas līgumā) nedrīkst pārsniegt maksu vai izdevumus, kas tika piemēroti kreditēšanas līguma darbības laikā. (14) Pēc šā panta trīspadsmitajā daļā minētās ieķīlātās lietas pārdošanas izbeidzas kredīta devēja prasījuma tiesības pret patērētāju arī tad, ja no lietas realizācijas saņemtie ieņēmumi nav pietiekami patērētāja kredītsaistību segšanai. (15) Izstrādājot patērētāju kreditēšanas pakalpojumus, reklamējot kreditēšanas pakalpojumus, piešķirot kredītus, sniedzot kredīta starpniecības pakalpojumus, dodot padomu, sniedzot papildu pakalpojumus saistībā ar kreditēšanas pakalpojumu patērētājiem vai izpildot kreditēšanas līgumā minētās saistības, kredīta devējs, kredīta starpnieks vai kredīta starpnieka pārstāvis rīkojas godīgi, taisnīgi, pārredzami un profesionāli, ņemot vērā patērētāja tiesības un intereses. Ar padoma došanu patērētāja kreditēšanu regulējošos normatīvajos aktos saprot individuālu ieteikumu sniegšanu patērētājam par vienu darījumu vai vairākiem darījumiem, kas saistīti ar kreditēšanas līgumu un kas ir no kredīta piešķiršanas un kredīta starpniecības darbībām atsevišķi nodalīta darbība. (16) Iestādes atbilstoši savai kompetencei un piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros sadarbībā ar patērētāju tiesību aizsardzības biedrībām veicina patērētāju izglītošanu patērētāju kreditēšanas jomā, it sevišķi jautājumos par atbildīgu aizņemšanos un parāda saistību pārvaldīšanu. (17) Kredītu piešķiršana, kredītu starpniecība un veicināšana un konsultāciju pakalpojumi ir balstīti uz informāciju par patērētāja apstākļiem un jebkādām īpašām prasībām, par kurām patērētājs informējis kredīta devēju, kā arī pamatotiem pieņēmumiem par iespējamiem riskiem, kas patērētājam var rasties kreditēšanas līguma darbības laikā. (18) Veids, kādā kredīta devējs atalgo savu personālu un kredīta starpniekus, kā arī veids, kādā kredīta starpnieks atalgo savu personālu un savus pārstāvjus, nevar būt par šķērsli šā panta piecpadsmitajā daļā minētā pienākuma izpildei. (19) Kredīta devējs, ņemot vērā tā darbības apjomu, organizatorisko struktūru, darbības veidu, sarežģītību un specifiku, nodrošina tādas atalgojuma politikas izstrādi, ieviešanu un pastāvīgu uzturēšanu, kura: 1) veicina pamatotu un efektīvu riska pārvaldību un ir savienojama ar to, kā arī nemudina uzņemties riskus, kas pārsniedz kredīta devēja pieļaujamā riska robežu; 2) atbilst kredīta devēja darbības stratēģijai, mērķiem, vērtībām un ilgtermiņa interesēm un ietver pasākumus interešu konfliktu un korupcijas risku novēršanai, it īpaši paredzot to, ka atalgojums nav atkarīgs no pieņemto un apstiprināto kredīta pieteikumu skaita, summas vai īpatsvara. (20) Ja kredīta devēji, kredīta starpnieki vai kredīta starpnieku pārstāvji dod patērētājam padomus, to došanā iesaistītā personāla atalgojuma struktūra nekaitē tā spējai rīkoties patērētāja interesēs un it īpaši nav atkarīga no pārdošanas mērķiem. (21) Pirms patērētāja kreditēšanas līguma noslēgšanas kredīta starpniekam vai kredīta starpnieka pārstāvim ir aizliegts pieprasīt no patērētāja jebkādus maksājumus, kas tieši saistīti ar patērētāja kreditēšanas līguma noslēgšanu, un ir pienākums aprēķināt kopējās ar kreditēšanas līgumu saistītās izmaksas un nepārprotami informēt par tām patērētāju, ja patērētājam tiek piemērota maksa, kas viņam pēc kreditēšanas līguma noslēgšanas jāmaksā kredīta starpniekam vai kredīta starpnieka pārstāvim par to sniegtajiem pakalpojumiem. Kopējās kreditēšanas līguma izmaksas, ieskaitot maksu kredīta starpniekam vai kredīta starpnieka pārstāvim, nedrīkst pārsniegt tiesību aktos noteikto kredīta kopējo izmaksu ierobežojumu. (22) Kredīta devēja, kredīta starpnieka un kredīta starpnieka pārstāvja pienākums ir pastāvīgi nodrošināt pienācīgu sava personāla zināšanu un kompetences līmeni attiecībā uz: 1) patērētāju kreditēšanas līgumu izstrādāšanu, piedāvāšanu un piešķiršanu; 2) kredīta starpniecības darbību veikšanu, ja attiecināms; 3) padoma došanu patērētājam, ja attiecināms; 4) papildu pakalpojumiem, ja patērētāja kreditēšanas līguma noslēgšana ietver papildu pakalpojumu. (23) Kredīta devējs, kredīta starpnieks vai kredīta starpnieka pārstāvis izstrādā politiku sava personāla zināšanu un kompetences līmeņa uzturēšanai, profesionālo kvalifikāciju nodrošinot ar prasībām attiecībā uz izglītību, personāla apmācības programmām vai regulārām kompetenču pārbaudēm. Šā panta divdesmit otrajā daļā minētajās prasībās ir ietveramas vismaz šādas attiecīgam amatam atbilstošas zināšanas: 1) par kreditēšanas pakalpojumiem un, ja nepieciešams, papildu pakalpojumiem, kurus parasti piedāvā kopā ar kreditēšanas pakalpojumiem; 2) par patērētāju tiesību aizsardzības un citiem tiesību aktiem, kas piemērojami patērētāju kreditēšanas līgumiem; 3) par nekustamā īpašuma iegādes procesu, nodrošinājuma novērtēšanu, nekustamā īpašuma ierakstīšanu un ar to saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, ja attiecināms; 4) par kreditēšanas tirgu; 5) par saimnieciskās darbības ētiku; 6) par procesu, kādā izvērtē patērētāja spēju atmaksāt kredītu vai — konkrētā gadījumā — kompetenci izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu; 7) par finanšu un ekonomikas jautājumiem. (24) Kavētu maksājumu gadījumā kredīta devējs ievēro saprātīgu iecietību, pirms tiek uzsāktas parādu atgūšanas vai piedziņas darbības. Izvēloties iecietības pasākumus, ņem vērā patērētāja individuālos apstākļus un citus elementus. Kredīta devējam nav pienākuma iecietības pasākumus piedāvāt atkārtoti, izņemot pamatotus gadījumus. (25) Iecietības pasākumi var ietvert: 1) kreditēšanas līguma pilnīgu vai daļēju pārkreditēšanu; 2) spēkā esoša kreditēšanas līguma noteikumu grozīšanu: a) kreditēšanas līguma termiņa pagarināšanu, b) kreditēšanas līguma veida maiņu, c) visas atmaksājuma summas vai tā daļas atlikšanu uz laiku, d) aizņēmuma likmes samazināšanu, e) pamatsummas vai procentu maksājumu daļas atlikšanu, f) maksājumu sadalīšanu, g) valūtas maiņu, h) daļēju parāda atlaišanu un parādu (saistību) apvienošanu. (26) Kredīta devējs ievieš procedūras un politikas, kas nepieciešamas, lai laikus atklātu to, kuri patērētāji nonākuši vai varētu nonākt finansiālās grūtībās. Kredīta devējam ir pienākums informēt šādus patērētājus par pieejamiem konsultāciju pakalpojumiem parādu jautājumos.
Related articles
- 7. pantsLīgumi, kuros patērētājs ir trešā persona
- 8.¹ pantsĪpaši noteikumi attiecībā uz kredītiem, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kuru mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu
- 6. pantsNetaisnīgi līguma noteikumi
- 8.² pantsKārtība, kādā reģistrē kredīta starpnieku un kredīta starpnieka pārstāvi
- 5. pantsLīgumslēdzēju pušu tiesiskā vienlīdzība
Ask about your situation
Ask about your own case and get an answer with a verified citation to the version of the law in force.