Ārpussavienības režīms jeb īpašs nodokļa režīms pakalpojumiem, ko sniedz nodokļa maksātāji, kuri neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā

140.² pants. Ārpussavienības režīms jeb īpašs nodokļa režīms pakalpojumiem, ko sniedz nodokļa maksātāji, kuri neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā

(1) Šā panta izpratnē: 1) ārpussavienības režīms ir Padomes 2011. gada 15. marta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (pārstrādāta versija) 57.a panta 1. punktā (Padomes 2019. gada 21. novembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2019/2026, ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011 attiecībā uz preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, ko veicina elektroniskas saskarnes, un uz īpašiem režīmiem nodokļa maksātājiem, kas sniedz pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātājas, un kas veic preču tālpārdošanu un konkrētas preču piegādes iekšzemē redakcijā) minētais režīms; 2) nodokļa maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, ir nodokļa maksātājs, kuram Eiropas Savienības teritorijā nav saimnieciskās darbības mītnes vietas un pastāvīgās iestādes; 3) identifikācijas dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā attiecīgais nodokļa maksātājs izvēlējies reģistrēties ārpussavienības režīma izmantošanai; 4) patēriņa dalībvalsts ir dalībvalsts, attiecībā uz kuru uzskata, ka tajā notiek pakalpojumu sniegšana saskaņā ar pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanas noteikumiem. (2) Ārpussavienības režīmu ir tiesības piemērot visiem Eiropas Savienībā sniegtajiem pakalpojumiem, ko sniedz nodokļa maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā un sniedz pakalpojumus personai, kura nav nodokļa maksātājs un kura ir reģistrēta patēriņa dalībvalstī vai kurai šajā dalībvalstī ir deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta. (3) Ja šā panta otrajā daļā minētais nodokļa maksātājs kā identifikācijas dalībvalsti ārpussavienības režīma izmantošanai izvēlas iekšzemi, tas, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu, tādējādi paziņojot, kad sāk izmantot šo režīmu. (4) Šā panta otrajā daļā minētais nodokļa maksātājs iesniegumā reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā ārpussavienības režīma izmantošanai norāda šādus identifikācijas datus: 1) fiziskā persona — vārdu un uzvārdu; juridiskā persona — nosaukumu; 2) adresi; 3) elektronisko adresi un tīmekļa vietni; 4) attiecīgās valsts nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru, ja tāds ir; 5) apliecinājumu, ka personai Eiropas Savienības teritorijā nav saimnieciskās darbības mītnes vietas un pastāvīgās iestādes. (5) Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā nodokļa maksātāja reģistrācijas iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par reģistrāciju ārpussavienības režīma reģistrā un, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, to paziņo ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas. (6) Valsts ieņēmumu dienests ārpussavienības režīma izmantošanai piešķir reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā vai — attiecībā uz reģistrētu nodokļa maksātāju — izmanto tam jau piešķirto reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā par darbībām, saistībā ar kurām nodokļa piemērošanas nolūkā šis nodokļa maksātājs ir reģistrēts iekšzemē. (7) Valsts ieņēmumu dienests izslēdz nodokļa maksātāju no ārpussavienības režīma reģistra, ja iestājas vismaz viens no šādiem apstākļiem: 1) nodokļa maksātājs, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, paziņo, ka vairs nesniedz pakalpojumus, uz kuriem attiecas ārpussavienības režīms; 2) ir citas pazīmes, kas liek uzskatīt, ka nodokļa maksātāja darbība, par kuru uzliek nodokli un uz kuru attiecas ārpussavienības režīms, ir beigusies; 3) nodokļa maksātājs vairs neatbilst nosacījumiem, kuru īstenošana nepieciešama ārpussavienības režīma izmantošanai; 4) nodokļa maksātājs pastāvīgi neievēro noteikumus attiecībā uz ārpussavienības režīmu. (8) Šā panta otrajā daļā minētais nodokļa maksātājs līdz taksācijas periodam sekojošā mēneša beigām iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, par katru ceturksni nodokļa deklarāciju par darījumiem, uz kuriem attiecas ārpussavienības režīms. Minēto nodokļa deklarāciju nodokļa maksātājs iesniedz arī tad, ja attiecīgos darījumus nav veicis. (9) Nodokli, kas aprēķināts par taksācijas periodu, šā panta otrajā daļā minētais nodokļa maksātājs iemaksā valsts budžetā līdz taksācijas periodam, par kuru iesniegta nodokļa deklarācija, sekojošā mēneša beigām. (10) Šā panta otrajā daļā minētajam nodokļa maksātājam nodokļa summu par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem ārpussavienības režīma ietvaros sniegto pakalpojumu nodrošināšanai atmaksā no valsts budžeta, piemērojot šā likuma 112. pantā noteikto kārtību. (11) Ja šā panta otrajā daļā minētais nodokļa maksātājs iekšzemē veic arī darbības, uz kurām neattiecas ārpussavienības režīms un saistībā ar kurām nodokļa piemērošanas nolūkā ir jābūt reģistrētam Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, tas nodokļa summu par precēm un pakalpojumiem savu pakalpojumu nodrošināšanai atskaita nodokļa deklarācijā, kas iesniedzama saskaņā ar šā likuma 117. pantu. (12) Šā panta otrajā daļā minētajam nodokļa maksātājam ir pienākums: 1) izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, paziņot par savas darbības izmaiņām, kuru dēļ vairs netiek īstenoti attiecīgie nosacījumi, lai tas varētu izmantot ārpussavienības režīmu, kā arī paziņot to, kad viņš beidz izmantot minēto režīmu, un paziņot par citām izmaiņām reģistrācijas datos; 2) nodrošināt detalizētu uzskaiti par darījumiem, uz kuriem attiecas ārpussavienības režīms; 3) lai pierādītu nodokļa aprēķinu pareizību, glabāt uzskaites datus 10 gadus pēc tā gada 31. decembra, kad sniegti pakalpojumi; 4) izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma iesniegt uzskaites datus par katru atsevišķu sniegtā pakalpojuma veidu. (13) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā šā panta pirmās daļas 2. punktā minētais nodokļa maksātājs sagatavo un aizpilda nodokļa deklarāciju par taksācijas periodā veiktajiem darījumiem, uz kuriem attiecas ārpussavienības režīms, un veic tajā labojumus, kā arī nosaka nodokļa deklarācijā norādāmo informāciju.

• 140.¹ pantsĪpašie nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas režīmi elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtiem pakalpojumiem personai, kura nav nodokļa maksātājs
• 140.³ pantsSavienības režīms jeb īpašs nodokļa režīms preču tālpārdošanai Eiropas Savienībā, preču piegādēm dalībvalstī, kuras veiktas ar šādas piegādes veicinošas elektroniskas saskarnes palīdzību, un pakalpojumiem, ko sniedz nodokļa maksātāji, kuri veic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, bet ne patēriņa dalībvalstī
• 140. pantsĪpašs nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas režīms trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā
• 140.⁴ pantsImporta režīms jeb īpašs nodokļa režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai
• 139.² pants