Reklāmas likums

(1) Uzraudzības iestāde veic reklāmas uzraudzību atbilstoši iestādes noteiktajām uzraudzības prioritātēm, kā arī izvērtējot iespējamā pārkāpuma ietekmi: 1) pēc savas iniciatīvas, tai skaitā pamatojoties uz personas iesniegumu; 2) pamatojoties uz tādas iestādes sniegtu informāciju, kuras kompetencē ir attiecīgās jomas uzraudzība un kontrole; 3) pamatojoties uz iesniegumu, ko iesniegusi Eiropas Savienības dalībvalsts iestāde, kura ir iekļauta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajā tādu dalībvalstu iestāžu sarakstā, kuras ir tiesīgas pieņemt nolēmumu sakarā ar kompetentās iestādes iesniegumu par Eiropas Savienībā izdarīto patērētāju tiesību pārkāpumu. (2) (Izslēgta ar 13.02.2014. likumu) (3) Ja Uzraudzības iestāde, izvērtējot reklāmu, konstatē, ka reklāma neatbilst normatīvo aktu prasībām, tā ir tiesīga veikt šā likuma 15.panta trešajā daļā minētās darbības vai pieņemt vismaz vienu no šā likuma 15.panta ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem. (4) (Izslēgta ar 13.12.2007. likumu) (5) Uzraudzības iestāde neuzsāk izvērtēt reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām vai izvērtēšanu pārtrauc, ja ir pieņemts lēmums par lietas izpētes izbeigšanu vai par konstatēto pārkāpumu jau ir pieņemts viens no šādiem lēmumiem: 1) kāds no šā likuma 15.panta ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem; 2) kāds no Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 15.panta astotajā daļā minētajiem lēmumiem. (6) Uzraudzības iestāde izvērtē attiecīgās reklāmas atbilstību Negodīgas komercprakses aizlieguma likumam un, ja nepieciešams, nosūta attiecīgās lietas materiālus tai iestādei, kura uzrauga Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma noteikumu ievērošanu.

• 13. pants
• 14.¹ pants
• 15. pants
• 16. pants
• 17. pants