14.² pants
Darba devēja pienākumi, nosūtot darbinieku veikt darbu ārpus Latvijas
Darba likums · Starptautiskās darba tiesības
Oficiālais teksts ir latviešu valodā / Official text is in Latvian
Šis pants nosaka, ka darba devējam, nosūtot darbinieku strādāt uz citu valsti, jāpaziņo viņam vairākas lietas: kurā valstī un cik ilgi paredzēts strādāt, kādā valūtā maksās algu, vai paredzēti naudas pabalsti vai pabalsti natūrā, vai ir iespēja atgriezties atpakaļ un kā tas notiktu, kāda darba samaksa darbiniekam pienākas pēc tās valsts noteikumiem, kur viņš strādās, kāda papildu atlīdzība saistīta ar nosūtīšanu un kā tiek segti ceļa, ēdināšanas un naktsmītnes izdevumi, kā arī kur atrast attiecīgās valsts oficiālo tīmekļvietni ar informāciju par darbinieku nosūtīšanu. Papildus tam pants nosaka divas atsevišķas prasības — darbiniekam jānodrošina ēdināšana trīs reizes dienā, un viņa darba samaksai jābūt tādai pašai kā salīdzināmam darbiniekam tajā valstī, uz kuru viņš nosūtīts.
14.² pants. Darba devēja pienākumi, nosūtot darbinieku veikt darbu ārpus Latvijas
(1) Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, neatkarīgi no darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojamā likuma ir pienākums šim darbiniekam nodrošināt tādus nodarbinātības noteikumus un darba apstākļus, kuri atbilst attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem vai darba koplīgumiem, kas atzīti par vispārsaistošiem. (2) Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ir pienākums izpildīt tās valsts administratīvās prasības un pakļauties uzraudzības un kontroles institūciju prasībām, uz kuru darbinieks tiek nosūtīts. (3) Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, papildus šā likuma 40. panta otrajā daļā minētajām prasībām ir pienākums rakstveidā pirms nosūtīšanas informēt darbinieku par: 1) valsti vai valstīm, kurās paredzēts veikt darbu, un paredzamo darba veikšanas ilgumu; 2) valūtu, kādā izmaksās darba samaksu; 3) naudas pabalstiem vai pabalstiem natūrā saistībā ar darba uzdevumiem, ja tādi tiek nodrošināti; 4) repatriācijas iespēju un tās kārtību, ja tā tiek nodrošināta; 5) darba samaksu, kas darbiniekam pienākas saskaņā ar tās valsts normatīvo regulējumu, kurā viņš veiks darbu; 6) atlīdzību, kas saistīta ar darbinieka nosūtīšanu, un kārtību, kādā tiek kompensēti izdevumi par ceļu, ēdināšanu un izmitināšanu; 7) tās valsts, kurā tiks veikts darbs, vienoto oficiālo tīmekļvietni, kur ietverta informācija par darbinieku nosūtīšanu. (4) Nosūtot darbinieku veikt darbu citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, attiecīgi piemērojami normatīvie akti, kas regulē ar komandējumiem saistīto izdevumu atlīdzināšanu, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi. (5) Nosūtot darbinieku veikt darbu citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, darba devējs nosūtītajam darbiniekam izmaksā komandējuma dienas naudu 30 procentu apmērā no komandējuma dienas naudas normas, kas noteikta normatīvajos aktos, kuri regulē ar komandējumiem saistīto izdevumu atlīdzināšanu. (6) Ja darba līgumā vai koplīgumā nav noteikts citādi, darba devējam nav pienākuma nosūtītajam darbiniekam izmaksāt šā panta piektajā daļā paredzēto komandējuma dienas naudu, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem: 1) darbiniekam tiek nodrošināta ēdināšana trīs reizes dienā; 2) darbiniekam izmaksājamā darba samaksa ir tāda pati kā salīdzināmam darbiniekam valstī, uz kuru darbinieks ir nosūtīts veikt darbu. (7) Ja darba devējs atbilstoši likumam, darba līgumam vai koplīgumam izmaksā darbiniekam komandējuma dienas naudu, tā jebkurā gadījumā uzskatāma par izdevumu kompensāciju, bet ne darba samaksas daļu.
Ask about your situation
Ask about your own case and get an answer with a verified citation to the version of the law in force.