§Likuma Palīgs

14.² pants

Darba devēja pienākumi, nosūtot darbinieku veikt darbu ārpus Latvijas

Darba likums · Starptautiskās darba tiesības

Spēkā esošā redakcija: 22.10.2024Pēdējoreiz pārbaudīts: 15.11.2026
Vienkāršā valodā

Šis pants nosaka darba devēja pienākumus, ja viņš nosūta darbinieku strādāt citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī. Darbiniekam jānodrošina tādi nodarbinātības noteikumi un darba apstākļi, kādus paredz tās valsts normatīvie akti vai vispārsaistoši darba koplīgumi, un pirms nosūtīšanas viņš rakstveidā jāinformē par valsti, darba ilgumu, samaksu un citiem pantā minētajiem jautājumiem. Nosūtītajam darbiniekam izmaksā komandējuma dienas naudu 30 procentu apmērā no normatīvajos aktos noteiktās normas. Ja darba līgumā vai koplīgumā nav noteikts citādi, to var neizmaksāt, ja darbiniekam nodrošina ēdināšanu trīs reizes dienā vai viņa darba samaksa ir tāda pati kā salīdzināmam darbiniekam tajā valstī. Dienas nauda vienmēr ir izdevumu kompensācija, nevis darba samaksas daļa.

Oficiālais teksts

14.² pants. Darba devēja pienākumi, nosūtot darbinieku veikt darbu ārpus Latvijas

(1) Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, neatkarīgi no darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojamā likuma ir pienākums šim darbiniekam nodrošināt tādus nodarbinātības noteikumus un darba apstākļus, kuri atbilst attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem vai darba koplīgumiem, kas atzīti par vispārsaistošiem. (2) Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ir pienākums izpildīt tās valsts administratīvās prasības un pakļauties uzraudzības un kontroles institūciju prasībām, uz kuru darbinieks tiek nosūtīts. (3) Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, papildus šā likuma 40. panta otrajā daļā minētajām prasībām ir pienākums rakstveidā pirms nosūtīšanas informēt darbinieku par: 1) valsti vai valstīm, kurās paredzēts veikt darbu, un paredzamo darba veikšanas ilgumu; 2) valūtu, kādā izmaksās darba samaksu; 3) naudas pabalstiem vai pabalstiem natūrā saistībā ar darba uzdevumiem, ja tādi tiek nodrošināti; 4) repatriācijas iespēju un tās kārtību, ja tā tiek nodrošināta; 5) darba samaksu, kas darbiniekam pienākas saskaņā ar tās valsts normatīvo regulējumu, kurā viņš veiks darbu; 6) atlīdzību, kas saistīta ar darbinieka nosūtīšanu, un kārtību, kādā tiek kompensēti izdevumi par ceļu, ēdināšanu un izmitināšanu; 7) tās valsts, kurā tiks veikts darbs, vienoto oficiālo tīmekļvietni, kur ietverta informācija par darbinieku nosūtīšanu. (4) Nosūtot darbinieku veikt darbu citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, attiecīgi piemērojami normatīvie akti, kas regulē ar komandējumiem saistīto izdevumu atlīdzināšanu, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi. (5) Nosūtot darbinieku veikt darbu citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, darba devējs nosūtītajam darbiniekam izmaksā komandējuma dienas naudu 30 procentu apmērā no komandējuma dienas naudas normas, kas noteikta normatīvajos aktos, kuri regulē ar komandējumiem saistīto izdevumu atlīdzināšanu. (6) Ja darba līgumā vai koplīgumā nav noteikts citādi, darba devējam nav pienākuma nosūtītajam darbiniekam izmaksāt šā panta piektajā daļā paredzēto komandējuma dienas naudu, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem: 1) darbiniekam tiek nodrošināta ēdināšana trīs reizes dienā; 2) darbiniekam izmaksājamā darba samaksa ir tāda pati kā salīdzināmam darbiniekam valstī, uz kuru darbinieks ir nosūtīts veikt darbu. (7) Ja darba devējs atbilstoši likumam, darba līgumam vai koplīgumam izmaksā darbiniekam komandējuma dienas naudu, tā jebkurā gadījumā uzskatāma par izdevumu kompensāciju, bet ne darba samaksas daļu.
Saistītie panti

Jautā par savu situāciju

Uzdod jautājumu par savu gadījumu un saņem atbildi ar pārbaudītu atsauci uz spēkā esošo likuma redakciju.

Sākt čatu

Kā tapa šī lapa