Pacientu tiesību likums

Pacientu tiesību likums nosaka, kā veidojamas attiecības starp cilvēku, kurš saņem veselības aprūpi, un ārstniecības iestādēm vai ārstniecības personām. Likuma mērķis ir panākt, lai šīs attiecības būtu labvēlīgas un uzticēšanās pilnas, lai pacients pats varētu aktīvi piedalīties lēmumu pieņemšanā par savu veselību un lai viņam būtu reāla iespēja aizstāvēt savas intereses. Likums vispirms izskaidro svarīgākos jēdzienus, piemēram, kas ir ārstējošais ārsts un ko nozīmē informēta piekrišana ārstniecībai. Tālāk noteikts, ka pacientu tiesības jāīsteno vienlīdzīgi, neatkarīgi no personas rases, vecuma, dzimuma, veselības stāvokļa, pārliecības vai citiem apstākļiem, un šāda atšķirīga attieksme ir aizliegta. Likums arī paredz pacienta tiesības uz informāciju — gan par to, kur un kā var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus un kā tiek kārtota to apmaksa, gan par paša cilvēka veselības stāvokli, kuru viņam ir tiesības laikus uzzināt. Tāpat noteiktas tiesības uz atbilstošu, kvalitatīvu un savlaicīgu ārstniecību, laipnu attieksmi un tuvinieku atbalstu ārstniecības laikā. Kopumā likums veido pamatu tam, kā pacients var saprast un izmantot savas tiesības saskarsmē ar veselības aprūpes sistēmu.