Reklāmas likums

Reklāmas likums nosaka, kas Latvijā tiek uzskatīts par reklāmu un kādām prasībām tai jāatbilst — proti, ar saimniecisku vai profesionālu darbību saistītiem paziņojumiem un pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt preču, pakalpojumu, nekustamā īpašuma, tiesību vai saistību pieprasījumu. Likums attiecas gan uz uzņēmumiem un citiem reklāmas devējiem, kas reklāmu izgatavo un izplata, gan uz plašāku sabiedrību, kuras intereses tas paredzēts aizsargāt. Tā galvenās daļas skaidro vispārīgās prasības reklāmai — tai jābūt patiesai, likumīgai un atbilstošai godprātīgas prakses un ētikas normām, kā arī aizliedz noteiktu reklāmas praksi, piemēram, diskrimināciju, cilvēku baiļu vai uzticēšanās ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī īpaši aizsargā bērnus no kaitīgas ietekmes. Tāpat likums pievēršas maldinošai un salīdzinošai reklāmai, nosaka kārtību, kādā reklāma jāizgatavo un jāizplata, apraksta valsts lomu šīs jomas uzraudzībā un politikas veidošanā, kā arī paredz atbildību gadījumos, kad likuma prasības tiek pārkāptas.