Darba likums

Darba likums ir galvenais likums, kas nosaka, kā Latvijā veidojas un norit attiecības starp darba devēju un darbinieku. Tas attiecas uz visiem, kas strādā uz darba līguma pamata, neatkarīgi no tā, vai darba devējs ir uzņēmums, organizācija vai privātpersona. Likums sākas ar pamatjēdzienu skaidrojumu — kas tiek uzskatīts par darbinieku, darba devēju un uzņēmumu, kā arī nosaka svarīgu principu, ka jebkuri noteikumi, kas darbiniekam ir sliktāki nekā likumā paredzētais, nav spēkā. Tālāk likums plaši aptver darba koplīgumu jeb vienošanos starp darbiniekiem un darba devēju, darba līguma noslēgšanu, grozīšanu un izbeigšanu, tai skaitā uzteikumu un darbinieka aizsardzību atlaišanas gadījumos. Liela daļa veltīta arī darbinieka pienākumiem, tiesībām un atbildībai, darba samaksai, piemaksām un atskaitījumiem no algas, kā arī uzņēmuma pārejai citai personai. Likuma nobeigumā ir noteikumi par darba laiku un atpūtas laiku. Kopumā tas veido sistēmu, kas sakārto ikdienas darba dzīvi no darba attiecību sākuma līdz to beigām.